Vācija: ekumeniskais ziņojums par reliģisko brīvību pasaulē

Berlīnē prezentēts ekumeniskais ziņojums par reliģisko brīvību pasaulē. Preses konferencē ar to iepazīstināja Bambergas arhibīskaps Ludvigs Šiks un Evaņģēliski luteriskās Baznīcas bīskape Petra Bosse Hubere. Šoreiz ziņojumā īpaši atspoguļota situācija, kas dažādās pasaules vietās saistās ar iespēju mainīt reliģisko kredo. Ir valstis, jo īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur reliģijas nomainīšana tiek sodīta ar nāvi. Tāpat ir valstis, kur pastāv likumi pret zaimošanu un pret ticības sludināšanu. Pie tam tiem tiek interpretēti brīvā veidā, bez konkrētiem noteikumiem. Ēģiptē un Jordānijā musulmaņi, kas pāriet citā ticībā, joprojām tiek uzskatīti par musulmaņiem, tāpat arī viņu bērni.

Plaši izplatīts fenomens ir reliģiskās brīvības pārkāpšana, uzspiežot tādu nacionālo identitāti, kas ir balstīta uz reliģiju. Tā, piemēram, Šrilankā nacionālā identitāte ir cieši saistīta ar budismu, kuram pieder singalu tautības iedzīvotāji. Pārējās, minoritārās tautības ar citu reliģisko pārliecību, šādā sabiedrībā ir pakļautas dažāda veida ciešanām. Indijā līdzīgā veidā dominē hinduisms.  

Kopš 2013. gada pakāpeniski ir pieaugusi vardarbība reliģijas vārdā. Visvairāk tā ir piekopta tādās valstīs kā Kenija, Mali, Centrālāfrikas Republika, Gibuti, Kamerūna. Nigērijas ziemeļos džihādistu organizācija “Boko Haram” kopš 2011. gada ir nogalinājusi  vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku.

Latīņamerikā pieaug konflikti starp dažādām kristīgajām konfesijām no vienas puses un iezemiešu ticības paudējiem no otras. Draudus saņem indiāņu cilšu piederīgie, kas mēģina konvertēties dažos Gvatemalas, Kolumbijas, Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas reģionos.

I. Šteinerte/VR