2017-12-08 15:59:00

Pasaules Luterāņu federācijas prezidenta Musas Panti Filibusa vizīte Vatikānā


“Kopā varam atcerēties to, ko Kungs ir darījis mūsu vidū,” teica pāvests, uzrunājot Pasaules Luterāņu federācijas  jauno prezidentu Musu Panti Filibusu, kā arī citus prezidija locekļus. 7. decembrī pieņemot viesus Vatikānā, pāvests atskatījās uz šo gadu, kuru iezīmēja spēcīgs ekumenisks raksturs, jo īpaši tais brīžos, kuros bija iespēja kopā piedalīties Reformācijas 500 gadu atcerē. Francisks pakavējās pie savas vizītes Lundā, Zviedrijā, pagājušā gada 31. oktobrī. Tieši šeit ir dibināta Pasaules Luterāņu federācija. “Bija svarīgi tikties, jo īpaši lūgšanā, jo nevis no cilvēku plāniem, bet no Dieva žēlastības dīgst un uzplaukst vienotības dāvana starp ticīgajiem,” teica pāvests federācijas pārstāvjiem.

Pāvests atzīmēja, ka lūdzoties ikreiz varam paraudzīties cits uz citu patiesajā perspektīvā, proti, Tēva perspektīvā, kura mīlestības pilnais skatiens nolaižas uz mums bez šķirošanas. Mēs lūdzamies un atzīstam viens otru par brāļiem Jēzus Garā. Francisks teica, ka tas ir punkts, no kura vienmēr izejam. No šī punkta raugāmies arī uz vēsturi un pateicamies Dievam, ka sķelšanās, tai skaitā ļoti sāpīgās šķelšanās, kas kristiešus ir attālinājušas un nostādījušas citu pret citu gadsimtiem ilgi, pēdējos gadu desmitos ir saplūdušas kopīgā gājumā, ekumeniskā gājumā, un tas ir noticis pateicoties Svētā Gara iedvesmai. Gars ir vedis pie seno aizspriedumu atmešanas, tādu, kā par Mārtiņu Luteru un Katoliskās Baznīcas situāciju tai laika periodā. Šai ziņā lielā mērā ir kalpojis dialogs starp Pasaules Luterāņu federāciju un Pontifikālo Kristiešu vienotības veicināšanas padomi, kas tiek veikts kopš 1967. gada.

“Ar attīrītu atmiņu šodien varam uzticīgi raudzīties nākotnē, ko neaizēno pagātnes kontrasti un priekšraksti, nakotnē, kurā pastāv tikai savstarpējas mīlestības parāds,” atsaucoties uz svētā Pāvila vēstuli romiešiem (sal 13,8) teica pāvests. Tā ir nākotne, kurā esam aicināti pateikties par dāvanām, kas nāk no dažādām konfesionālajam tradīcijām un pieņemt tās kā kopējo mantojumu.

Pāvests atzīmēja, ka vēl pirms opozīcijas, atšķirībām un pagātnes ievainojumiem, pastāv kopīga un pastāvīga realitāte visiem kopīgajā Kristībā. “Tā mūs ir padarījusi par Dieva bērniem un brāļiem savā starpā. Lai arī nevaram mainīt pagātni, nākotne mums prasa neatkāpties no uzdevuma meklēt un veicināt lielāku kopību ticībā un tuvākmīlestībā,” teica Francisks.

Svētais tēvs sacīja, ka kristieši ir aicināti arī neļauties kārdinājumam apstāties ceļā. Garīgajā, tāpat kā ekleziālajā dzīvē apstāšanās nozīmē iet atpakaļ. Lai kopā ietu pretim Kungam, nepietiek ar labām idejām, bet ir jāsper konkrēti soļi un jāpasniedz roka. Tas nozīmē būt žēlsirdīgiem, atbalstīt nabadzīgos, mazākos brāļus Kungā. “Viņi ir mūsu dārgie ceļa rādītāji. Mums nāks par labu pieskarties viņu brūcēm ar atveseļojošo Jēzus klātbūtnes spēku un ar mūsu kalpojuma balzāmu,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka ar šo vienkāršo un radikālo stilu esam aicināti, jo īpaši šodien, sludināt Evaņģēliju, kas ir mūsu, kristiešu, prioritāte pasaulē.

“Dārgais brāli,” pāvests vērsās pie Pasaules Luterāņu federācijas prezidenta Musas Panti Filibusa, izlūgdams viņam Dieva svētību, kā arī Svētā Gara gudrību un drosmi sev abiem un sev uzticētajām kristīgajām kopienām.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.