Uzbekistāna: Baznīca jūtas kā viena liela ģimene

“Mūsu Baznīca ir ļoti neliela, taču tieši tāpēc jūtamies kā viena liela ģimene", saka apustuliskais administrators Uzbekistānā, tēvs Ježi Maculevičs. Mazo konventuālo franciskāņu ordeņa brālis sarunā ar ziņu aģentūru FIDES pastāstīja par pašreizējo katoļu situāciju šai Centrālāzijas zemē. Šai vēsturiskajā brīdī pastāv 5 draudzes ar apmēram trim tūkstošiem ticīgo. Viņi dzīvo Uzbekistānas lielākajās pilsētās. Apmēram 700 kristīto aktīvi darbojas Taškentā, bet citi Samarkandā, Buhārā, Urgenčā un Fergānā. Katoliskā ticība šai zemē īpaši izplatījās pāvesta Jāņa Pāvila II laikā. 2005. gada 1. aprīlī, dienu pirms viņa nāves, tika publicēta apustuliskā konstitūcija ar nosaukumu “Uzbekistaniae”. Līdz ar šo dokumentu Jānis Pāvils II Uzbekistānas  8 gadus pastāvējušo “Missio sui iuris” paaugstināja par apustulisko administrāciju.

Kā stāsta pašreizējais apustuliskais administrators Ježi Maculevičs, šodien, pateicoties svētā pāvesta debesīgajai aizbildniecībai, Baznīca turpina dzīvot un liecināt par Evaņģēliju teritorijā, kas ir ļoti daudzveidīga gan ekonomiskā, gan sociālā un reliģiskās piederības ziņā. Kopienas garīgā dzīve turpinās, pateicoties galvenokārt dalībai Svētajā Misē un katehisma studijās, kas notiek svētdienās. Pilsētas ir lielas un bieži paiet vairāk nekā stunda, lai ierastos dievnamā. Bez tam, liela uzmanība tiek veltīta liturģiskā laika nozīmīgākajām dienām, kad tiek rīkoti lūgšanu saieti un rekolekcijas.

“Nedrīkst aizmirst arī karitatīvo darbību,” piebilst bīskaps Maculevičs. Tāpat kā citas Centrālāzijas zemes, arī Uzbekistāna piedzīvo nemitīgu ekonomisko izaugsmi. Tā piemēram, 2016. gadā iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 8%.  Taču, neraugoties uz to, šai zemē joprojām ir daudz trūcīgo. Viņi nespēj atļauties nepieciešamos medikamentus, ķirurģiskās operācijas, skolas grāmatas bērniem. Lai arī Uzbekistānā nav Caritas struktūru, reliģisko ordeņu un kongregāciju locekļi uzņemas materiāli atbalstīt nabadzīgos. Īpaši darbīgas šai ziņā ir Mātes Terēzes no Kalkutas māsas.

Ieguldījums sociālajā jomā kalpo arī par labvēlīgu dialoga augsni. “Uzturam kontaktus ar musulmaņu kopienas locekļiem,” stāsta Uzbekistānas apustuliskais administrators. Intervijā viņš izcēla kādas islāmticīgo ģimenes devumu tuvāko labā. Tā ir nodibinājusi kultūras centru bērniem ar invaliditāti un šai ziņā sadarbojas ar katolisko kopienu.

Pastāv arī citas tikšanās un komunicēšanās formas starpreliģiju un ekumeniskajā līmenī. Šī gada sākumā, lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību ietvaros tika noorganizētas tikšanās ar citu kristīgo kopienu locekļiem – luterāņiem, Armēņu apustuliskās Baznīcas piederīgajiem un citiem. Divos nozīmīgākajos musulmaņu svētkos – Ramadana noslēgumā un Kurbon Haijit Katoliskās Baznīcas pārstāvji dodas apsveikt islāma kopienas ticīgos. Bez tam, šogad ir paredzēta kopīga konference par reliģisko toleranci, ko rīko vietējā Islāma universitāte. Islāmticību pauž 80% Uzbekistānas iedzīvotāju, 8% pieder Krievijas Pareizticīgo Baznīcai, bet pārējās reliģijas un kristīgās konfesijas, tai skaitā katoļi, ir minoritātes.

I. Šteinerte/VR