Pāvests aicina kolumbiešus iestāties dzīvības labā un veicināt mieru

Vairāk nekā 1 miljons ticīgo pulcējās uz Euharistijas svinībām, ko pāvests vadīja savas vizītes Kolumbijā pirmās, ļoti piesātinātās, dienas noslēgumā. Klātesošie lūdzās par mieru, izlīgšanu un taisnīgumu savā zemē. Svētā Mise 7. septembra vakarā tika celebrēta Simona Bolivāra vārdā nosauktajā parkā, Bogotā. “Jēzus aicina mūs doties dziļumā, atstāt pie malas savu egoismu, atmest bailes, kas nav no Dieva, bailes, kas mūs paralizē un neļauj būt par miera un dzīvības veicinātājiem”, sacīja Francisks.

Svētais tēvs atzina, ka Kolumbija ir neiedomājami auglīga zeme. Ierodoties zaļojošajā parkā, viņš apstājās pie klātesošo cilvēku ar īpašām vajadzībām grupiņas, lai viņus apskautu un svētītu. Šī un citas mazās satikšanās, kā arī lielā tikšanās ar milzīgo cilvēku pūli pārvērtās par īstiem dzīvības svētkiem – par slavas dziesmu mieram un dzīvībai. Kolumbijas zeme varētu dot augļus visiem – norādīja pāvests, vienlaikus atzīstot, ka tāpat kā daudzviet citur arī pār šo valsti ir savilkušies biezi tumsas mākoņi, kas apdraud un iznīcina dzīvību.

Tā ir netaisnīguma un sociālās nevienlīdzības tumsa. Tā ir atsevišķu cilvēku vai grupu savtīgo interešu tumsa, kas aprij sevī to, kas domāts visu labklājībai. Tā ir necieņas pret cilvēka dzīvību tumsa, kas ik dienas nospiež daudzus nevainīgos, kuru asinis sauc uz debesīm. Tā ir atriebības kāres un naida tumsa, kas aptraipa cilvēka asinīm to rokas, kuri saviem spēkiem meklē taisnību. Tā ir to tumsa, kuri ir nejūtīgi pret citu sāpēm. Jēzus kliedē un iznīcina šo tumsu ar savu Pēterim doto pavēli: Dodies dziļumā! (Lk 5, 4).

Lūkasa evaņģēlijā lasām, ka Jēzus pavēl Pēterim doties dziļumā un izmest tīklus zvejai. Pāvests atgādināja, ka šī pavēle tiek adresēta ne tikai Pēterim, bet visai Baznīcai un sabiedrībai. Tāpat kā Pēteris paklausīja Jēzus vārdiem un devās dziļumā, tāpat arī daudzi kolumbieši ņēma iniciatīvu un iestājās miera un dzīvības labā. “Izmest tīklus” nozīmē uzņemties atbildību – skaidroja Francisks, aicinot kolumbiešus kopīgiem spēkiem veicināt vienotību, aizstāvēt dzīvību, rūpēties par to un iestāties miera labā. Ja sabiedrība klausīsies un pieņems Dieva Vārdu, tā kļūs par patiesi dzīvu, taisnīgu un brālīgu sabiedrību – viņš uzsvēra. Klausoties un saņemot Dieva Vārdu, cilvēks tiek evaņģelizēts un kļūst spējīgs sekot Jēzum, vienlaikus, mīlot dzīvību visās tās stadijās un to aizstāvot.

Uzrunājot Euharistijas dalībniekus, kuru vidū bija arī kara invalīdi un ticīgie no kaimiņzemes Venecuēlas, Svētais tēvs mudināja raudzīties citam uz citu kā brāli un ceļabiedru. Jēzus arī šodien ir klātesošs mūsu vidū un dāvā mums savu vārdu. Viņš aicina mūs saukt tuvāko par savu brāli, rūpēties par ģimenēm, kas ir “dzīvības svētnīcas”, atmest savtīgās intereses un domāt par kopējo labumu, kā arī parūpēties par vājākajiem un viņu tiesību ievērošanu. Laikā, kad valda vardarbība un šķelšanās, Jēzus aicina veicināt mieru un dzīvību – piebilda Francisks.

Brīdī, kad pāvests beidza celebrēt Svēto Misi, pulkstenis Latvijā rādīja jau pāri pusnaktij. Bogotas vakara krēslu izgaismoja spožs salūts. Ticīgo pūļi pavadīja Francisku līdz pat apustuliskās nunciatūras mītnei. Tur viņu gaidīja bērni un jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem. Svētais tēvs, aizkustināts, atzina, ka viņu “trauslums” ir cilvēka dabas sastāvdaļa.

J. Evertovskis / VR