Fatimas notikumi – aicinājums lūgties par mieru

Kā bērns apciemo savu māti un ir laimīgs, tā arī pāvests 13. maija vakarā piepildīts atgriezās no sava ļoti īsā, taču emocionāli un garīgi piesātinātā ceļojuma uz Fatimu. Viņš tur devās kā cerības un miera svētceļnieks, lai pie Dievmātes kājām lūgtos par visu cilvēci un pasludinātu par svētiem Francisku un Jacintu, kuri tieši pirms 100 gadiem piedzīvoja Jaunavas Marijas parādīšanos. Svētais tēvs kārtējo reizi apliecināja savu lielo mīlestību uz Dievmāti. Viņš pilnībā uzticējās viņai un kopā ar viņu – daudzie svētceļnieki, kuri tur ieradās, lai lūgtos gan par sevi, gan par saviem dārgajiem tuviniekiem, īpaši tiem, kuri cieš dažādas grūtības.

Vizītes laikā Francisks vēlējās pasaulei no jauna atklāt to Marijas tēlu, kādu pirms 100 gadiem sastapa mazie gani. Marija ir maigā un gādīgā Māte, kura ņem savā klēpī katru savu bērnu, bet sevišķi to, kuram tas ir visvairāk vajadzīgs. No viņas izplūst šis maiguma, mīlestības un pazemības “revolucionārais spēks”. Pāvests ieradās Fatimā, lai nodotu pasaulei aizvien tik ļoti aktuālo miera un cerības vēsti.

Klātesošo svētceļnieku vidū bija arī Oppido Mamertinas Palmi bīskaps Frančesko Milito no Itālijas, kurš sarunā ar Vatikāna Radio žurnālistu Fabio Kologrande uzsvēra, ka no Fatimas patiešām atskan mīlestības un cerības pilnā vēsts, un atzina, ka par mieru vienmēr ir jālūdzas. Lūk, Fatimas vēsts mums atgādina, ka par mieru vienmēr ir jālūdzas, ka grēcinieki ir un ka tie apvaino labo un mīlestības pilno Dievu; taču sevišķi tā atgādina, ka Jēzus Kristus ne tikai kādreiz atklāja sevi šai pasaulei, bet ka Viņš aizvien par to gādā un rūpējas ar dievišķu maigumu, pateicoties savas Mātes mātišķībai. Ne velti Dievmāte nereti tiek sūtīta uz šo pasauli (protams, runa ir par Baznīcas atzītām atklāsmēm), lai katrā laikā un vietā nodotu kādu īpašu vēsti.

Itāļu bīskaps atzina, ka divu ganiņu kanonizācija ir ārkārtīgi svarīgs notikums. Šodien daudzi jaunieši un daudzas ģimenes jūtas tā, it kā būtu zaudējušas orientierus. Daudzi piedzīvo lielas grūtības. Taču tie, kuri pazīst šos ganiņus: jaunos svētos – Francisku un Jacintu, kā arī zina, ko ir rakstījusi Lūcija, sapratīs, ka ģimene var būt laimīga arī tad, kad tā spiesta piedzīvot trūcīgus apstākļus. Tā būs laimīga, ja vien tās mājās valdīs Dieva un tuvākmīlestības gaisotne. “Es esmu pārliecināts, ka ne velti Dievmāte izvēlas tās ģimenes un to ģimeņu bērnus, kurās ir stipra ticība”, uzsvēra bīskaps Milito. Pēc viņa domām, Fatima ir sava veida 20. un 21. gadsimta “teoloģija”. Tā palīdz mums izprast šos mainīgos laikus, uz visu skatīties Dieva gaismā. Fatimas vēsts ir aicinājums uz gandarīšanu, bet – tas ir mīlestības aicinājums.

J. Evertovskis / VR