Ar kauna sajūtu uzvarēt ambīciju kārdinājumu

Otrdienas, 21. februāra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās ambīciju kārdinājumiem, kas lielākā vai mazākā mērā piemeklē visus, tai skaitā, arī ticīgos lajus, priesterus un pat bīskapus. Šajā sakarā Francisks vēlēja, lai Kungs mums dod “svētā kauna” sajūtu, un atgādināja Jēzus aicinājumu izvēlēties nevis pirmās vietas, bet kalpošanu citiem.

Komentējot šīs dienas pirmo lasījumu (sal. Sīr 2, 1-13), Svētais tēvs norādīja, ka tam, kurš grib kalpot Kungam, jārēķinās ar kārdinājumiem. Savukārt pievēršoties Evaņģēlijam (sal. Mk 9, 30-37), pāvests paskaidroja, ka mācekļus, kuri dzird Jēzu pasludinām savu nāvi, nesaprot Viņa vārdus un baidās Viņam par to jautāt, piemeklē kārdinājums izvairīties no misijas. Pats Jēzus arī tika kārdināts: vispirms velns Viņu kārdināja tuksnesī, pēc tam Pēteris mēģināja Viņu atrunāt no ciešanām. Minētajā Evaņģēlija fragmentā Francisks saskatīja vēl vienu kārdinājumu, proti, ambīciju kārdinājumu. Jēzus mācekļi ceļā strīdējās par to, kurš no viņiem ir lielāks, un tad, kad Jēzus pajautāja, par ko tie runāja, viņi klusēja, jo viņiem bija kauns par savu strīdu. Ambīciju kārdinājums skāra Baznīcu pagātnē, skar to šodien un skars arī nākotnē – atzina Svētais tēvs. Kāds grib kļūt par kādas asociācijas prezidentu, cits grib ieņemt augstāku vietu savā draudzē utt. Līdz ar to sākas aprunāšana, otra cilvēka pazemošana, lai tikai pats pakāptos par vienu pakāpienu augstāk.

Skaidrojot sīkāk, Francisks turpināja: “Mēs, priesteri, dažreiz, sakautrējušies, sakām: ‘Es gribētu to un to draudzi…’. Tas nav Kunga ceļš. Tā ir iedomība. Tas ir pasaulīgais ceļš. Tas notiek arī starp mums, bīskapiem. Mums uznāk pasaulīguma kārdinājums. ‘Es esmu šajā diecēzē, bet jau lūkojos uz to un to, kas ir labāka, un daru visu iespējamo, lai kaut ko ietekmētu. Es mēģinu izdarīt spiedienu uz to un to, lai tur nonāktu’. Tur taču ir Kungs!”.

Vēlme kļūt “svarīgākiem” noved mūs uz pasaulīguma ceļa. Šajā sakarā pāvests mudināja vienmēr lūgt no Kunga žēlastību, nonākot šādā situācijā, prast kaunēties, izjust “svēto kaunu”. Jēzus apgriež šo loģiku otrādi. Nosēdies mācekļu vidū, viņš tiem atgādina, ka tas, kurš grib būt pirmais, lai ir pēdējais un visu kalps. Un tad Viņš paņem bērnu un novieto to viņu vidū. Francisks aicināja lūgties, lai Kungs sargā mūs no ambīcijām, pasaulīguma un vēlmes būt pārākiem pār citiem, lai Viņš palīdz mums būt vienkāršiem kā bērniem un saprast, ka ceļš, pa kuru ir jāiet, ir kalpošanas ceļš.

J. Evertovskis / VR