Šveice: naturalizācijas atvieglojumi ieceļotāju pēctečiem

“Naturalizācijas atvieglošana ārzemnieku pēctečiem ir spēcīgs signāls, kas liecina par viņu devumu sabiedrības labā,” ar šiem vārdiem Šveices Bīskapu konferences komisija “Taisnība un miers” aicina pilsoņus balsot par federālo dekrētu, kas paredz  naturalizācijas atvieglojumus trešās paaudzes ārzemju ieceļotāju bērniem. Speciāli izdotā paziņojumā bīskapu komisija norāda, ka ārzemju izcelsmes jauniešiem, kuru ģimenes Šveicē dzīvo jau paaudzēm un ir integrētas šai zemē, pieder tiesības būt vieglāk naturalizētām.

Šveicē pastāv divi naturalizācijas veidi – parastā un paātrinātā, kas ir paredzēta tiem, kas ir precējušies ar ārzemniekiem, kā arī viņu bērniem. Šobrīd tiek spriests arī par trešās paaudzes ārzemnieku jauniešiem, taču naturalizācija nenotiks automātiski. Ārzemnieku pēctecim būs jāiesniedz prasība, viņam ir jāsasniedz 25 gadu vecums, ir jābūt dzimušam Šveicē un vismaz piecus gadus ir jābūt gājušam vietējā skolā. Bez tam, vismaz vienam no viņa vecākiem ir jābūt nodzīvojušam Šveicē vismaz 10 gadus un vienam no vecvecākiem ir jābūt tiesībām uz dzīvesvietu Šveicē, vai arī jābūt šeit piedzimušam.

Bīskapu komisija “Taisnība un miers” apgalvo, ka šie jaunie līdzpilsoņi izjūt ciešāku saikni ar Šveici, nekā ar viņu vecvecāku izcelsmes zemi. “Šveice ir viņu dzimtene, tomēr viņiem nav pases ar Šveices krustu,” teikts bīskapu paziņojumā. Tajā tiek atzīmēts arī, ka daudzi no šiem ārzemnieku mazbērniem ir integrējušies vietējās Baznīcas kopienās un to dzīve nebūtu iedomājama bez viņiem.

I. Šteinerte/VR