Pāvests vada aizlūguma dievkalpojumu Romas "Prima Porta" kapsētā

«Esam aicināti aizdomāties, ka arī mēs kādreiz aiziesim mūžībā,» sacīja pāvests. Mirušo piemiņas dienā Romas Prima Porta kapsētā Francisks vadīja aizlūguma dievkalpojumu. Homīlijā viņš norādīja uz Ījabu, kurš skumju un smagu pārbaudījumu laikā sludina cerību. Pāvests izcēla divus šīs dienas raksturīgākos aspektus: skumjas un cerību.

«Mēs sajūtam skumjas. Kapsēta ir skumju pilna vieta, kas atgādina, ka mūsu piederīgie jau ir aizgājuši no šīs pasaules. Kapsēta atgādina arī mūsu nākotni, mūsu aiziešanu. Taču šajās skumjās ienesīsim ziedus, kā cerības un svētku simbolu. Svētki būs vēlāk, ne tagad. Skumjas mijas ar cerību. To mēs izjutām arī šīs liturģijas laikā. Savu aizgājēju piemiņa, stāvot pie viņu kapu kopiņām, un cerība. Mūs stiprina cerība. Tā palīdz apzināties, ka arī mums nāksies iet pa to pašu ceļu. Ātrāk vai vēlāk, lielākās vai mazākās ciešanās. Šo ceļu iet visi. Tomēr ar cerības ziedu rokās. Iet ar cerību, kas noenkurota citā pasaulē. Cerība nepieviļ. Tā ir cerība uz augšāmcelšanos,» sacīja pāvests.

Francisks atgādināja, ka Kristus pirmais veica šo ceļu, pa kuru iesiem arī mēs. Tas, kurš atvēra mums vārtus, ir pats Jēzus. Caur savu krustu Viņš atvēra mums cerības vārtus, lai mēs varētu ienākt tur, kur kontemplēsim Dieva godību. Ījabs saka: «Es zinu, ka mans Pestītājs dzīvo un Pastarajā laikā Viņš nostāsies pār pīšļiem; un pēc tam manus pīšļus Viņš apvilks ar ādu, un savā miesā es redzēšu Dievu. Es pats Viņu redzēšu.»  Šodien, atgriežoties no kapsētas, atcerēsimies divas lietas: pagātni, t.i., mūsu tuviniekus, kuri jau ir aizgājuši mūžībā, un nākotni, ceļu, pa kuru mums ir jāiet ar paļāvību un cerību, - aicināja pāvests.

«Kristīgā dzīve ir ceļš. Tomēr tas nav skumjš, bet priekpilns ceļš,» ar mikroblogošanas vietnes Twitter starpniecību ticīgajiem atgādina Francisks.

S. Krivteža / VR