Pāvests Francisks drīz atkal apmeklēs Āzijas kontinentu

Jau pavisam drīz, janvāra vidū, pāvests Francisks atkal dosies uz Āzijas kontinentu, šoreiz uz Šrilanku un Filipīnām, lai veiktu apustulisko vizīti šo divu tautu vidū. Kristietība Āzijā tiek uzskatīta par ārzemnieku, vai arī par bijušo Rietumu kolonizētāju reliģiju. Tiesa, pateicoties apustuļa Toma sludināšanai, jau I gadsimtā tā sasniedza Indiju, bet VII gadsimtā, Tanu dinastijas laikā, kristīgā ticība līdz ar nestoriāņu mūku Alobenu ienāca Ķīnā. Tomēr iesakņoties Āzijas kontinentā tā nav varējusi divu galveno apstākļu dēļ. Pirmkārt, to nomāca lielās reliģiskās tradīcijas, kas jau izsenis pastāvēja Āzijas zemēs, un kas bija dziļi saistītas ar vietējo kultūru. Otrkārt, bija ierobežots kristīgo kopienu skaitliskais sastāvs un tās bija izolētas no sabiedrības. Šī izolācija, jeb segregācija pieņēma rasistisku un ģeogrāfisku raksturu, gadsimtu gaitā stiprinot uzskatu, ka kristieši ir kaut kas ārējs, nepiederīgs vietējai kultūrai.

Kristietības nespēju nostiprināties Āzijā ietekmēja arī šķelšanās pašas Baznīcas iekšienē, taču vēl vienu lielu triecienu nesa kolonizācija. Tieši tā visvairāk pastiprināja jau esošo atšķirtību starp aziātu sabiedrībām un kristīgajām kopienām. Visvairāk šī atšķirtība izpaužas Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Pakistānā kristieši sastāda tikai 2% un ir visnabadzīgākā tautas daļa, kurai pieder arī ārpus kastas esošie daliti. Indijā kristieši visvairāk koncentrējušies Keralas pavalstī, kur sastāda 29% no iedzīvotāju skaita, kamēr pārējās Indijas pavalstīs to ir vidēji 3,5%. Pavisam nedaudz kristiešu ir arī Mjanmā un Šrilankā – zemēs ar budistu pārsvaru, kā arī musulmaņu apdzīvotajā Bangladešā.

Globalizācija pēdējos gadu desmitos ir vēl vairāk saasinājusi konfliktsituāciju starp reliģijām. Tā ir pamodinājusi identitātes izjūtu un pastiprinājusi uz nacionālisma balstītu reliģisko fundamentālismu. Indijā ir radusies ietekmīgā hindutva, jeb „hinduistu atmodas” kustība, kas iedvesmo šobrīd valdošo Narendras Modi partiju. Tā ir saistīta arī ar kristiešu vajāšanām pēdējos gados. Līdzīga situācija ir Šrilankā, kur ievērojami pieaugusi budistu mūku politiskā ietekme ar smagām sekām uz vietējās kristīgās kopienas dzīvi. No ekstrēmisma ietekmes kristieši nav pasargāti arī Mjanmā un Bangladešā.

Kādas ir evaņģelizācijas grūtības Āzijā? Pamatojoties uz Āzijas Bīskapu Sinodi, kas notika 1998. gada aprīlī un maijā, var secināt, ka Āzijas tautas spēj uztvert Jēzu kā dievišķā manifestāciju, taču tām ir grūti saskatīt Viņā vienīgo dievišķā manifestāciju. Kā jau teikts, Jēzus tiek bieži uztverts kā kaut kas, kas ir ienācis no ārzemēm, bet Baznīca tiek saistīta ar koloniālo pagātni. No šejienes izriet pamudinājums Baznīcai veikt dialogu ar citām reliģijām un kalpot nabadzīgajiem, lai tā sevi pierādītu nevis kā tādu, kurai kalpo, bet kura pati kalpo citiem.

Āzijas kontekstā iezīmējas divas galvenās realitātes – ārkārtēja daudzu iedzīvotāju nabadzība un reliģiju daudzveidība. Tāpēc teoloģijai šeit ir jādod priekšroka starpreliģiju dialogam un atbrīvošanās aspektam, kas tiek saprasts gan kā atbrīvošanās no senču pārmantotajām saiknēm, piemēram, kastu sistēmas pārvarēšana Indijā, gan arī kā atbrīvošanās no paverdzināšanas un ekonomiskās nevienlīdzības.

Āzijā dzīvo lielākā pasaules jauniešu daļa – apmēram 85%. Tāpēc Baznīca viņiem ir aicināta veltīt īpašu uzmanību, atzīstot, ka jaunieši nav tikai Baznīcas rūpju objekts, bet aktīvi dalībnieki tās misijā. „Jauniešu domas svaigums un entuziasms, solidaritātes gars un cerības var darīt tos par miera celtniekiem sašķeltajā pasaulē,” teikts Āzijas Bīskapu Sinodes gala dokumentā. Liela loma ir arī sieviešu lomai, viņu reliģiskajai un kultūras formācijai, kā arī iesaistīšanai pastorālajā darbā.

Āzija ir vislielākais pasaules kontinents, kas iedalīts piecās lielākās ģeogrāfiskās zonās: Dienvidāzija, kurā ietilpst Afganistāna, Pakistāna, Bangladeša, Indija, Butāna, Nepāla un Šrilanka; Dienvidaustrumāzija ar Mjanmu, Kambodžu, Indonēziju, Malaiziju, Laosu, Filipīnām, Singapūru, Taizemi un Vjetnamu; Ziemeļaustrumāzija ar Ķīnu, ieskaitot Hongkongu un Makao, kā arī ar Japānu, Koreju, Mongoliju, Sibīriju, Taivānu un Tibetu; Dienvidrietumāzija, kas sastāv no Tuvo Austrumu zemēm, un Centrālāzija, kuras sastāvā ir bijušās PSRS Republikas – Kazahstāna, Kirgiztāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna.

Āzija ir arī ar kultūrām, senajām civilizācijām, tradīcijām, etniskajām grupām un valodām visbagātākais kontinents. Liela dažādība šeit ir arī sociālekonomiskā ziņā. Šeit atrodas Japāna, kas ir viena no visbagātākajām pasaules zemēm, kā arī jaunās ekonomiskās varas – Ķīna, „četri tīģeri” – Taivāna, Dienvidkoreja, Singapūra un Hongkonga. Zināmu ekonomisko lēcienu pēdējos gados ir izdarījušas arī Malaizija, Indonēzija, Taizeme, Vjetnama un Filipīnas, kamēr Laosa, Kambodža un Ziemeļkoreja pieder pie visnabadzīgākajām planētas zemēm.

Dažādi ir arī politiskie režīmi. Āzijas ietvaros ir vislielākā komunistu zeme pasaulē – Ķīna, un par vislielāko demokrātiju pasaulē atzītā Indija. Šādos kontekstos atšķiras arī reliģiskās brīvības situācija – ir ateistiskas valstis, kas ir neiecietīgas pret visām reliģijām, vairāk, vai mazāk konfesionālas valstis, kā arī tādas valstis, kur minoritāšu reliģijas tiek atzītas vismaz formāli.

Āzija ir vislielāko pasaules reliģiju šūpulis. Šeit pastāv gan jūdaisms, gan kristietība, islāms, hinduisms, kā arī daudzas garīgās tradīcijas – budisms, daoisms, konfuciānisms, zoroastrisms, džainisms, sikhisms un šintoisms. Bez tam, Āzijā ir arī daudzas cilšu reliģijas.

Vispārstāvētākās reliģijas Āzijā ir budisms, hinduisms un islāms. Budisti, kas sastāda 7,9% no pasaules iedzīvotājiem, pārsvarā dzīvo savā izcelsmes kontinentā Āzijā. Visvairāk – 95% budistu ir Taizemē, seko Kambodža ar 90%, Mjanma ar 88%, Butāna ar 75%, Šrilanka ar 70%, Tibeta ar 65%, Laosa ar 60%, Vjetnama ar 55%, Japāna ar 50%, Makao ar 45% un Taivāna ar 43%.

Hinduistu visā pasaulē ir 15% un 25% no tiem dzīvo Āzijā. Visvairāk hinduistu ir Nepālā un Indijā – attiecīgi 81% un 80%. 25% hinduistu ir Butānā, 15% Šrilankā, 9% Bangladešā, 6,3% Malaizijā un 4% Singapūrā. Ārpus Āzijas hinduistu lielākais vairākums dzīvo Maurīcijā, kur tie sastāda 56% no iedzīvotāju skaita.

Musulmaņu visvairāk pasaulē ir Indonēzijā. Šeit islāma reliģijas piederīgie sastāda 12,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem, jeb 204 miljonus 847 tūkstošus cilvēku. Indijā musulmaņu ir 177 miljoni 286 tūkstoši, Pakistānā 178 miljoni 97 tūkstoši, Bangladešā 148 miljoni 607 tūkstoši.

I. Šteinerte/VR