2014-12-02 16:49:35

Lūgšanu nodomi decembrī


Pāvesta universālais lūgšanu nodoms decembrī atgādina, ka Kristus Dzimšanas svētki ir cerības zīme visai cilvēcei: Lai Pestītāja dzimšana atnes mieru un cerību visiem labas gribas cilvēkiem!

„Dārgie draugi, gatavojoties Ziemassvētkiem, Baznīca aizvien intensīvāk lūdzas, lai piepildās miera un pestīšanas cerības, kas joprojām pasaulei ir steidzami vajadzīgs. Mēs lūdzam Dievu, lai vardarbība tiktu uzveikta ar mīlestības spēku, lai pretestību vietā stājas izlīgšana, lai griba dominēt pārvēršas par vēlmi piedot, par ilgām pēc taisnīguma un miera”, tā 2007. gada 19. decembra vispārējās audiences laikā sacīja emeritētais pāvests Benedikts XVI. „Lai visa laba un mīlestības vēlējumi aptver visas mūsu ikdienas dzīves jomas. Lai mūsu sirdīs mājo miers, lai tādējādi tās atvērtos Dieva žēlastības darbībai. Lai miers mājo ģimenēs un lai tās varētu nosvinēt Ziemassvētkus kopā pie Betlēmes silītes un mirdzošās svētku eglītes. Lai visi ģimenes locekļi, sevišķi, bērni, sirmgalvji, visvājākie cilvēki sajūt šo svētku siltumu un lai šis siltums viņus sasilda visa gada garumā. Lai Ziemassvētki ir visiem miera un prieka svētki”, vēlēja Benedikts XVI.

Pāvests Francisks lūdz mieru un cerību. Tie ir ļoti svarīgi labumi katram cilvēkam. Šajā lūgšanu nodomā sadzirdam Svētā tēva pārliecību, ka Pestītāja dzimšanas svētku svinēšana ir atbilde daudzām problēmām. Tas ir veids kā kliedēt daudzviet valdošo tumsu. Taču kā tas var būt? – mēs varam jautāt. Kā šī pirms 2000 gadiem tālajā Izraēļa ciematā dzimušā bērna piemiņa var atnest mieru un cerību mūsdienu pasaulei? Francisks apliecina, ka tieši šis Bērns, Jēzus no Nācaretes, vienkāršās sievietes Marijas un viņas līgavaiņa, galdnieka Jāzepa dēls, ir atbilde, kas ir tik ļoti vajadzīga mūsdienu pasaulei. Šis Bērns, kļūdams viens no nabagiem, satriekts un pazemots, kļuva par cilvēces Karali. Viņš pieņēma ciešanas un nāvi mīlestības dēļ. Tieši šī mīlestība kļuva par dzīvības avotu mums visiem.

Pāvests mums māca, ka sabiedrībai, kur ir tik daudz netaisnību, kur valda vardarbība un cilvēki iet bojā, kur daudzi sēj nāvi ambīciju, varas un naudas dēļ, esam aicināti atbildēt, aktīvi sludinot Kristus mīlestības un miera vēsti. Jēzus mūs iedrošina, lai mēs parādītu pasaulei, ka pazemības un mīlestības ieroči ir nesalīdzināmi efektīvāki par visizsmalcinātākajiem kara ieročiem. Vēsts par Kristus dzimšanu ir spējīga izmainīt egoistisko un perverso domāšanu, jo Jēzus ir ne tikai īsts Cilvēks, bet arī īsts Dievs.

Evaņģelizācijas nodoms izceļ ģimenes lomu Labās vēsts sludināšanā: Lai vecāki ir autentiski evaņģelizētāji, nododot saviem bērniem dārgo ticības dāvanu!

Apustuliskajā pamudinājumā „Christifideles laici”, kas iznāca 1988. gadā, svētais pāvests Jānis Pāvils II norāda, ka pirmo audzināšanu ticībā bērns saņem ģimenē. Kristīgā ģimene kā „mājas Baznīca” ir dabiskā ticības skola. Tēvs un māte laulības sakramentā saņem īpašu žēlastību un uzdevumu kristīgi audzināt savus bērnus. Viņi ir ticības liecinieki saviem bērniem. Viņi tiem nodot tālāk ne tikai cilvēciskās, bet arī reliģiskās vērtības. Iemācoties izrunāt pirmos vārdus, bērni mācās arī slavēt Dievu, atklājot, ka Viņš ir mīlestības pilnais Tēvs. Saskaroties ar pirmajiem mīlestības un maiguma žestiem, ko bērni saņem no vecākiem, viņi mācās atvērties citiem un atklāj sevis atdevē savas dzīves jēgu un piepildījumu. Pateicoties vecākiem, bērni atklāj arī Baznīcas skaistumu (sal. Christifideles laici, 62).

J. Evertovskis / Apmej.net







All the contents on this site are copyrighted ©.