Bez atgriešanās nav vienotības!

Pāvesta Franciska vadītajā vispārējā audiencē, kas notika Svētā Pētera laukumā, piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Katehēzes galvenais temats bija Baznīcas un tās sūtības divas būtiskās īpašības, kas ir nešķiramas cita no citas. Katru reizi, kad skaitām ticības apliecinājumu „Es ticu”, mēs atzīstam, ka Baznīca ir „viena” un „svēta”. Tā ir „viena”, jo tai ir viens avots – Dieva Personu Trīsvienība, vienotības un komūnijas noslēpums, sacīja Svētais tēvs. Baznīca ir „svēta,” jo tā ir Jēzus Kristus dibināta, Svētā Gara vadīta, Viņa mīlestības un pestīšanas žēlastības apgaismota. Tomēr Baznīca sastāv no grēciniekiem, kas ikdienas dzīvē pieredz savu vājumu un nepilnības. „Ticība, ko apliecinām, mudina mūs uz atgriešanos un drosmīgi izdzīvot vienotību un svētumu, kas nāk no Dieva. Jēzus Kristus ir mūsu vienotības un svētuma avots. Ja mēs neesam ar Viņu vienoti, ja neesam svēti, tas nozīmē, ka neesam uzticīgi Viņam. Taču Jēzus nekad neatstāj mūs vienus pašus, nekad neastāj savu Baznīcu!” – uzsvēra pāvests.

Uzrunas turpinājumā Francisks atgādināja, ka Jēzus lūdzās par savu mācekļu vienotību. Īpašā veidā to darīja savu ciešanu priekšvakarā, kad gatavojās atdot savu dzīvību par mums. Pāvests aicināja uzmanīgi izlasīt un pārdomāt svētā Jāņa Evaņģēlija 17. nodaļu. „Cik labi ir apzināties, ka Kungs pirms ciešanām un nāves, domā ne tik daudz par sevi, kā par mums. Jēzus sarunā ar savu Tēvu lūdz, lai mēs būtu vienoti ar Viņu, vienoti arī savā starpā. Tādā veidā Jēzus kļūst par mūsu starpnieku pie Tēva, atverot durvis, lai arī mēs varētu dzīvot mīlestības vienotībā ar Viņu. Tajā pašā laikā Viņš uztic mums uzdevumu veicināt vienotību kristiešu kopienās. Tas ir Kristus garīgais testaments,” – atgādināja Svētais tēvs.

„Lai visi būtu vienoti kā tu, Tēvs, manī un es tevī, lai arī viņi būtu mūsos vienoti, lai pasaule ticētu, ka tu mani esi sūtījis” (Jņ 17,21). Baznīca no paša sākuma cenšas īstenot tai uzticēto misiju. Apustuļu darbu grāmata mums atgādina, ka pirmos kristiešus varēja atšķirt, jo viņiem bija „viena sirds un viena dvēsele” (Apd 4,32). Apustulis Pāvils aicināja ticīgo kopienas neaizmirst, ka tām ir arī „viena miesa” (1 Kor. 12,13). Tomēr pieredze liecina, ka laika gaitā esam daudz grēkojuši pret vienotību. Un te nedomājam tikai par lielajām herēzijām un shizmām, bet arī par tā sauktajiem „draudžu „ grēkiem, kādus bieži redzam savās kopienās. Nereti mūsu draudzēs, kurām jābūt par dalīšanās un komūnijas vietām, valda naids, skaudība, antipātijas... Jā, tas ir cilvēciski, bet ne kristīgi! – atzina Francisks. – Tas notiek tad, kad cenšamies ieņemt pirmās vietas, kad cenšamies centrā nolikt sevi, savas personīgās ambīcijas un savus uzskatus par lietām un notikumiem, un sākam tiesāt, redzot savu brāļu nepilnības, bet aizveram acis uz labo, kas ir viņos, un kad pievēršam lielāku uzmanību tam, kas mūs šķir, nevis tam, kas vieno.”

Pāvests uzsvēra, ka mēs visi esam aicināti veikt rūpīgu sirdsapziņas izmeklēšanu. Šķelšanās ir viens no smagākajiem grēkiem, kas atklāj nevis Dieva, bet ļaunā gara darbu. Tieši velns ir tas, kas cenšas radīt šķelšanos, sabojāt savstarpējās attiecības, sēj sirdīs aizdomas. Savukārt Dievs vēlas, lai mēs pieņemtu, piedotu, vēlētu labu visiem, tādējādi aizvien vairāk līdzinātos Viņam, kas ir vienotības un mīlestības avots. Svētuma dvēsele ir mīlestība. Mēs visi esam aicinātu uz svētumu, – atkārtoja pāvests.

„Dārgie draugi, pārdomāsim savā sirdī Jēzus vārdus: «Svētīgi ir miermīlīgie, jo viņi sauksies Dieva bērni» (Mt 5,9), un lūgsim pazemīgi piedošanu par visām tām reizēm, kad ar darbiem un vārdiem esam veicinājuši šķelšanos un radījuši nesaskaņas ģimenēs un kopienās. Lūgsimies, lai mūsu ikdienas dzīve un attiecības ar citiem cilvēkiem kļūst par Jēzus attiecību ar Tēvu skaistuma un prieka atspulgu”.

Franču svētceļniekiem pāvests vēlēja būt par miera un izlīguma veicinātājiem savās draudzēs, lai tās ir Dieva mīlestības un žēlsirdības klātbūtnes zīmes mūsdienu sabiedrībā. Arābu valodā viņš uzrunāja svētceļnieku grupu no Tuvo Austrumu reģiona. Francisks apsveica arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Viņš atgādināja, ka šodien Baznīca piemin svēto Moniku – svētā Augustīna māti.

S. Krivteža / VR