Korejas bīskapus pāvests aicina būt par atmiņas un cerības sargiem

„Pāvests, tātad, ir uzsācis savu tūkstoš kilometrus garo svētceļojumu un sagaidīšanas vārdi nu dod vietu cerības vārdiem par miera piepildītu nākotni,” Vatikāna radio no Korejas stāsta mūsu kolēģis Davide Dionizi. Viņš atzīmē, ka Svētais tēvs ir ieradies sašķeltā zemē un pār to liek iemirdzēties izlīgšanas gaismai. Tūlīt pēc tikšanās ar Dienvidkorejas valsts galvu, Franciska nākamā pieturas vieta bija Bīskapu konferences sēdeklis. Konference sastāv no 35 bīskapiem, starp kuriem ir arī kardināls Nikolass Čonns (Cheong) – Seulas emeritētais arhibīskaps un Phenjanas apustuliskais administrators, kā arī kardināls Andrejs Joms (Yeom) – arī Seulas emeritētais arhibīskaps un Phenjanas apustuliskais administrators. Abi kardināli, kā arī Korejas Bīskapu konferences prezidents, Čedžu (Cheju) bīskaps Peters Kanns Uirs (Kang U-il) pavadīja pāvestu uz kapelu Bīskapu konferences nama 7. stāvā, kur viesi gaidīja ap 10 priesteru un reliģisko, kuri dzīvo šai struktūrā. Klāt bija arī tikpat daudz Merīnollas ASV misiju biedrības misionāru.

Bīskapu uzdevums ir sargāt Kunga ganāmpulku. Pāvests savu uzmanību koncentrēja uz diviem šīs sargāšanas aspektiem – uz atmiņas sargāšanu un uz cerības sargāšanu. Būt atmiņas sargiem. „Jūs esat mocekļu pēcteči, viņu varonīgās Kristum ticības liecinieki. Bez tam esat vienreizējas tradīcijas mantinieki, kas aizsākās un plaši izauga, pateicoties uzticībai, neatlaidībai un veselu laju paaudžu darbam,” teica pāvests Korejas bīskapiem. Viņš atzīmēja, ka Evaņģēlija auglīgumu un senču ticības nodoto mantojumu šodien var atpazīt aktīvu draudžu un ekleziālo kustību uzplaukumā, stiprās katehēžu programmās, pastorālajā gādībā par jauniešiem, katoliskajās skolās, semināros, universitātēs. Baznīca Korejā ir izpelnījusies cieņu par tās lomu nācijas garīgajā un kultūras dzīvē, kā arī par tās spēcīgo misionāro impulsu. „Arī visa universālā Baznīca turpina gūt labumu no daudzajiem priesteriem un reliģiskajiem, ko esat sūtījuši pasaulē,” teica pāvests. Viņš turpināja skaidrot, ko nozīmē būt atmiņas sargiem:

„Būt atmiņas sargiem, nozīmē kaut ko vairāk, nekā atcerēties un glabāt pagātnē saņemtās žēlastības. Tas nozīmē arī smelties garīgos resursus, lai ilgtermiņā apņēmīgi spētu pieņemt nākotnes cerības, apsolījumus un izaicinājumus… Būt par atmiņas sargiem, nozīmē apzināties, ka izaugsme nāk no Dieva un tai pašā laikā tā ir pacietīga un neatlaidīga darba auglis. Jūsu atmiņai par mocekļiem un aizgājušajām kristiešu paaudzēm ir jābūt reālistiskai, nevis idealizētai, vai triumfālai. Atskatīties pagātnē, neuzklausot Dieva aicinājumu pārveidoties tagadnē, mums nepalīdzēs turpināt ceļu. Tieši pretēji, tas bremzēs, vai pat apstādinās mūsu garīgo progresu.”

Uzrunājot Korejas bīskapus, pāvests norādīja, ka otrs aspekts, sargājot Kunga uzticēto ganāmpulku, ir cerības sargāšana. Tā ir cerība, ko dāvā Evaņģēlijs, cerība, kas ir iedvesmojusi mocekļus. Francisks sacīja:

„Tā ir cerība, ko esam aicināti sludināt pasaulei, kas neraugoties uz savu materiālo labklājību, meklē kaut ko vairāk, kaut ko lielāku, kaut ko autentisku, kas nes piepildījumu. Jūs un jūsu brāļi priesteri šo cerību dāvājat ar savu svētdarīšanas kalpojumu, kas ticīgos ved ne tikai pie žēlastības avotiem liturģijā un sakramentos, bet nemitīgi liek tiem rīkoties saskaņā ar Dieva aicinājumu un tiekties pēc galējā mērķa."

Turpinot, pāvests aicināja ar īpašu gādību rūpēties par bērniem un veciem ļaudīm, par nabadzīgajiem, par bēgļiem un migrantiem, un tiem, kas dzīvo attālināti no sabiedrības. Šīm rūpēm ir jāizpaužas ne tikai konkrētās karitatīvajās iniciatīvās, bet arī nemitīgā cilvēka paaugstināšanā sociālā līmenī, darbā un caur izglītību. Nedrīkst aprobežoties tikai ar asistenciālu palīdzību, tai pašā laikā aizmirstot par cilvēka kā personas izaugsmi, viņa iespējām izpausties kā personībai, kā radošai un kultūras būtnei. Pāvests norādīja, ka sprediķošana un katehēze ir jābalsta uz bagātīgo Baznīcas sociālās mācības mantojumu. Atgādinājis, ka Baznīcas priekš nabadzīgajiem apustulisko ideālu iemiesoja Korejas pirmās kristīgās kopienas, Francisks novēlēja, lai šis ideāls turpinātu vadīt Baznīcas gājumu arī nākotnē.

Pāvests Korejas Bīskapu konferencei uzdāvināja mozaīku ar Kristus attēlu. Tas ir izveidots pēc mozaīkas parauga, kura rotā Vatikāna bazilikas nišu virs svētā Pētera kapa. Kristus mozaīkā attēlots ar atvērtu Evaņģēlija grāmatu, kurā var lasīt vārdus: „Ego sum veritas et vita qui credit in me vivet”. Dāvanai paredzēto mozaīkas reprodukciju 2014. gadā izveidoja Vatikāna mozaīku studija.

Pēc tikšanās ar bīskapiem un vēlāk ar apmēram 80 Bīskapu konferencē strādājošajiem lajiem, kas Svēto tēvu gaidīja nama pagalmā, Francisks devās uz apustulisko nunciatūru, kur privātā kārtā ieturēja vakariņas un atpūtās.

I. Šteinerte/VR