Par IOR prezidentu nominēts franču finansists

Reliģijas lietu institūtu (IOR), sauktu par „Vatikāna banku”, turpmāk vadīs 51 gadu vecais franču finansists Žans Batists de Fransjū. Viņš ir precējies, četru bērnu tēvs, katoļu nevalstiskās organizācijas „Pasaules jaunatnes apvienība”, kas iestājas ģimeņu labā, loceklis. Līdz šim finanšu sektorā ieņēmis augstākos amatus. Ekskluzīvā intervijā Vatikāna Radio jaunais IOR vadītājs atzina, ka priekšā ir ļoti svarīgs uzdevums, uz ko viņš raugās vairāk kā uz misiju.

„Man uzticēts nopietns uzdevums, jo īpaši tādēļ, ka es turpināšu līdzšinējā prezidenta Ernsta fon Freiberga iesākto darbu”, sacīja de Fransjū.” Tas ir darbs, kuru veicot, vajadzīga liela pazemība, jo IOR spēlē svarīgu lomu daudzām kongregācijām un diecēzēm pasaulē. Tam ir arī būtiska nozīme visu Svētā Krēsla administratīvo un finansiālo lietu kārtošanas perspektīvā. Tas ir svarīgs uzdevums, ko es pieņemu ar prieku. Es uz to raugos vairāk kā uz misiju un ceru, ka spēšu atbildēt uz mani liktajām gaidām”.

Jaunais „Vatikāna bankas” prezidents norādīja, ka saskaņā ar pāvesta Franciska vēlmi, šai iestādei jākalpo trūkumcietēju atbalstam un ticības izplatīšanai. Tāpēc pirmais jautājums ir par to, kā šo uzdevumu IOR ik dienas konkrēti īstenos. Otrais jautājums saistās ar caurspīdīgumu. Katrā gadījumā IOR nevajadzētu atšķirties no pārējām lielajām banku institūcijām – atzina de Fransjū. Šai iestādei tāpat kā visām bankām jārespektē starptautiskās normas. Liela uzmanība ir jāpievērš klientiem. Jāgādā par to, lai atbildētu klientu vajadzībām, lai atbildētu kongregāciju un diecēžu vajadzībām – vai tas būtu apkalpošanas vai produktu kvalitātes līmenī.

Žans Batists de Fransjū precizēja, ka IOR, kaut arī tautā tiek saukts par „Vatikāna banku”, saskaņā ar statūtiem, nav banka, bet ir finanšu iestāde, kas pilda bankas funkcijas. Tās galvenais mērķis ir kalpošana Svētajam Krēslam un ar to saistītajām institūcijām, un visas darbības šī mērķa labā balstās uz katoliskās morāles vērtībām. Jautāts par IOR slēgšanas iespējamību, jaunais prezidents atbildēja, ka Svētajam tēvam vajadzēja izvērtēt šādu iespēju, lai apzinātos iestādes pastāvēšanas nepieciešamību. Iepazīstoties ar Svētā Krēsla ekonomiskajām un finanšu struktūrām, jaunais IOR vadītājs atklāja, ka šo struktūru darbība notiek diezgan vienkāršotā līmenī. Pēdējo piecpadsmit vai divdesmit gadu laikā tās nav tik strauji attīstījušās kā visa pārējā finanšu pasaule. Tas ir saprotams, jo ir pietrūcis ekspertu un finanšu institūciju ir vadījuši kardināli un bīskapi, kuru primārais darbības lauks ir cits.

„Tāpēc ir svarīgi, un tas ir tas, ko Svētais tēvs patiešām grib darīt, lai tiktu piesaistīts aizvien vairāk dažādu administratīvās un finanšu jomas profesionāļu”, atzina IOR prezidents. „Šodien mēs runājam par IOR, bet paskatieties, kas pilnā sparā notiek daudzās citās jomās. Svarīga sadarbība starp garīdzniecību un katoļu ekspertiem. Tas viss tāpēc, lai palīdzētu Baznīcai, lai stiprinātu Baznīcas un Svētā tēva darbību.

Atgādinām, ka kopš 2013. gada sākuma Reliģijas lietu institūtu vadīja Ernsts fon Freibergs no Vācijas, kurš noslēdza reformu pirmo posmu.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta