Tu, kurš pēc piedzīvotās neveiksmes noslēdzies sevī, kuram vairs nav spēka lūgties,
jūties vientuļš, draugu un pat Dieva pamests, tu kurš jūties iestidzis savos grēkos,
slāpsti pēc skaistuma, garīgās pilnības un miera – kāpēc meklē starp mirušajiem to,
kurš ir dzīvs? Ar šo jautājumu pāvests Francisks vērsās pie Svētā Pētera laukumā sanākušajiem
trešdienas vispārējās audiences dalībniekiem. „Lieldienu prieka pamatā ir pārliecība,
ka Jēzus ir dzīvs un darbojas Baznīcā un pasaulē”, viņš uzsvēra. „Kāpēc meklējat starp
mirušajiem to, kurš ir dzīvs?” (Lk 24, 5), jautāja eņģeļi sievietēm, kuras Lieldienu
rītā aizgāja pie Jēzus kapa un atrada to tukšu. Šis pats jautājums bija Franciska
vadītās katehēzes mācības centrālais temats. Svētais tēvs aicināja pārdomāt, kādu
ceļu es izvēlos, lai satiktu dzīvo un augšāmcēlušos Kristu.
„Cik gan bieži
mēs meklējam dzīvību starp nedzīvām lietām, starp lietām, kas nevar dot dzīvību, starp
lietām, kas šodien ir, bet rīt vairs nebūs, starp lietām, kas paiet…!”, teica pāvests.
„Kāpēc meklējat starp mirušajiem to, kurš ir dzīvs? Mums jāatceras šie vārdi vienmēr,
kad noslēdzamies jebkāda veida egoismā vai pašapmierinātībā; kad ļaujamies šīs pasaules
varas vai lietu valdzinājumam; kad aizmirstam Dievu un tuvāko; kad savas cerības liekam
uz pasaulīgo tukšību, naudu, panākumiem. Tad Dieva Vārds mums saka: „Kāpēc meklējat
starp mirušajiem to, kurš ir dzīvs?” Pāvests piebilda, ka pasaulīgās lietas var mums
sagādāt prieku un apmierinājumu varbūt uz minūti, dienu, nedēļu vai mēnesi, bet kas
notiek pēc tam? Pēc tam iestājas tukšums, piedzīvojam vilšanos.
Tāpēc Francisks
mudināja audiences dalībniekus, lai viņi, pārnākuši mājās, savas sirds klusumā atkal
uzdot sev minēto jautājumu. Kāpēc es savā dzīvē meklēju starp mirušajiem to, kurš
ir dzīvs? Nav viegli būt atvērtiem Jēzus priekšā – viņš atzina. Uzrunā Svētais tēvs
minēja arī trīs piemērus. Viņš parādīja, kāda bija apustuļa Toma, Marijas Magdalēnas
un Emmausas mācekļu reakcija, satiekot Jēzu pēc augšāmcelšanās. Toms netic, viņam
vajadzīgi acīmredzami pierādījumi, Marija raud, viņa redz, bet sākumā nepazīst Jēzu,
savukārt Emmausas mācekļi ir nospiesti un jūtas sakauti. Katrs gāja savu ceļu. Viņi
meklēja Jēzu starp mirušajiem. Kā ir ar mani? Kādu ceļu eju es, lai satiktu Jēzu?
– jautāja pāvests, piebilstot, ka Kungs vienmēr būs man līdzās un, ja kļūdīšos, ievirzīs
mani pareizā gultnē. Eņģeļu jautājums sievietēm noteikti palīdzēs arī man pārvarēt
skumjas un atvērties prieka un cerības apvāršņiem, tādā veidā noveļot kapakmeņus un
iedrošinot sludināt Labo dzīvības vēsti.
Vispārējās audiences laikā Francisks
pateicās visiem, kuri sūtīja viņam apsveikumus Lieldienās un vārda dienā. „Diemžēl,
cilvēciski nav iespējams atbildēt visiem”, viņš sacīja. „Tāpēc no sirds pateicos bērniem,
jauniešiem, vecajiem ļaudīm, ģimenēm, draudzēm un reliģiskajām kopienām, asociācijām,
kustībām un dažādām grupām, kas apliecināja man savu mīlestību un tuvumu”. Svētais
tēvs arī lūdza visus turpināt lūgties par viņu un viņa kalpojumu Baznīcai. Uzrunājot
jauniešus, pāvests viņus mudināja būt vienmēr dedzīgiem ticībā, jo tikai Jēzū varam
sasniegt patiesu laimi. Slimniekiem atgādināja, ka apziņa par to, ka Kristus ir augšāmcēlies,
sniedz slimam cilvēkam vislielāko mierinājumu. Jaunlaulātos aicināja dzīvot vienotībā
ar Kristu un saskaņā ar Viņa Evaņģēliju.
Audiences noslēgumā pāvests vērsās
ar speciālu aicinājumu pie visiem atbildīgajiem par cilvēku nodarbinātību. Viņš pieprasīja
darīt visu iespējamo, lai bezdarbnieku sirdīs atkal pamostos cerība, kas tika atņemta,
ekonomiskās krīzes rezultātā zaudējot darbu. Francisks pastāstīja, ka vakar saņēma
video vēstījumu no Piombino tēraudlietuves strādniekiem, Toskānas apgabalā, kuri tūlīt
zaudēs darbu. „Mani tas ļoti sarūgtināja”, viņš sacīja. „Dārgie strādnieki, dārgie
brāļi, nezaudējiet drosmi, pāvests ir ar jums vienots un lūdzas par jums, lai tad,
kad izdziest cilvēciskā cerība, paliktu dzīva dievišķā cerība, kas mūs nekad nepieviļ”.
Skumstot kopā ar šiem ģimenes tēviem, kuriem tiek liegtas tiesības strādāt un pelnīt
saviem bērniem iztiku, Francisks sacīja visiem atbildīgajiem: „Lūdzu, atveriet acis
un nepalieciet sēžam ar klēpī saliktām rokām!”
J. Evertovskis / VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta