Tēva Ranjero Kantalamessas sagatavoto Lielā gavēņa piekto pārdomu temats bija: „Svētais
Gregors Lielais un Svēto Rakstu garīgā izpratne”. Sprediķotājs atgādināja, ka Svētie
Raksti ir cilvēcei adresēts Dieva Vārds. Viņš skaidroja, kādu pieeju Svētajiem Rakstiem
atklāj mums Baznīcas tēvi. Saskaņā ar tēvu mācību, Rakstiem ir tiešā un garīgā nozīme.
Pēdējā var būt alegoriska, morāliska un eshatoloģiska jeb anagoģiska. Svētais Augustīns
no Dakijas (13. gs.) raksta: „Burts māca notikumus; alegorija – kam jātic; morāle
– kas jādara; anagoģija – pēc kā jātiecas”. Tēvs Kantalamessa norādīja, ka tieši Svētais
Gregors Lielais (5.-6. gs.) var vislabāk palīdzēt mums atklāt Rakstu garīgo nozīmi
un iemīlēt Dieva Vārdu.
Svētais Gregors māca, ka Raksti jālasa ticībā, un
aicina apzināties, ka tie ved pie aizvien dziļākas ticības. Viņš un citi Baznīcas
tēvi vienmēr izvirzīja jautājumu: Ko Svētie Raksti saka Baznīcai un personīgi man
pašam šeit un tagad? Viņi bija pārliecināti, ka Raksti ne tikai atklāj vēsturiskos
faktus, piedāvā ticības patiesības, norāda morālos pienākumus un paver cerības apvāršņus,
bet arī nemitīgi sniedz cilvēka ikdienas dzīvei jaunu gaismu. Gregors Lielais māca
mūs īstenot Dieva Vārdu savā dzīvē. Jo cītīgāk to īstenosim, jo labāk to izpratīsim
(sal. Moralia, I, 2, 1). Šajā kontekstā tēvs Kantalemssa deva kādu konkrētu padomu
garīgajiem ganiem. Viņiem vajadzētu nevis sēsties pie galda, izmantojot savas zināšanas,
uzrakstīt sprediķi un pēc tam lūgt, lai Dievs svētī rakstīto un piešķir spēku viņu
vārdiem, bet būtu jādara otrādi. Vispirms vajadzētu nomesties ceļos un tikai pēc tam
sēsties pie rakstāmgalda. Visus kristiešus pāvesta nama sprediķotājs mudināja ticēt
Dieva Vārdam un ļauties tā vadībai.
J. Evertovskis / VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta