Daudzi vēlas sastapties ar sava mīļotā cilvēka seju un kad šis cilvēks ir tālu, tad
iedomājas šo seju, tādā veidā darot to klātesošu. Gadsimtu gaitā cilvēks ir vēlējies
attēlot pat attēlot neiespējamo Dievu, nemaz jau nerunājot par daudzajiem svētajiem,
par Jaunavu Mariju, svēto Jāzepu, Jāni Kristītāju, apustuļiem.
Kā mūsdienās
ir iespējams „piešķirt seju” savā laikā ļoti pazīstamiem un joprojām mīlētiem svētajiem,
kurus laikabiedri nav attēlojuši, vai kuru attēli līdz mūsdienām gluži vienkārši nav
nonākuši. Iespējams, ka svēto attēlos visbiežāk redzam viņu ticības un iekšējās dzīves
dimensiju, nekā viņu fizisko izskatu, vai sejas līnijas.
10. jūnija vakarā
Svētā Kaetāna kultūras centrā Padujā tika atklāta svētā Antonija seja 3 dimensiju
plaknē. Ieceres autore ir Padujas universitāte, savukārt sejas grafisko attēlu, izmantojot
savā rīcībā nodotās detaļas, izveidoja 32 gadus vecais brazīliešu dizaineris Siseru
Morais. Interesanti, ka darba procesā viņam netika atklāts, kam šī seja pieder.
Kā
atceras franciskāņu tēvs Ugo Sartorio, aizvadītā gadsimta 70. gadu beigās, kad viņš
Padujas klosterī izgājis noviciātu, daudzi brāļi uzskatījuši, ka vislabāk svētais
Antonijs ir attēlots uz prezbitērija sienas, tai pusē, kur atrodas viņa kaps. Bazilikas
gidi uzskatīja, ka tas ir Džoto skolas darbs, kas tapis XIV gadsimta otrajā pusē.
1981.
gada janvārī, kad līdz šim pēdējo reizi tika atvērts svētā Antonija kaps, pētnieki
atklāja, ka nesatrūdējusi ir viņa mēle. Speciālisti toreiz analizēja svētā miesas,
lai gūtu priekšstatu par ķermeņa fiziskajām līnijām. Izrādījās, ka viņš ir bijis 7-8
centimetrus garāks par sava laika vidēja auguma cilvēku. Proti, viņa augums sasniedza
1 metru 70 centimetrus. Pie tam, seja nebija apaļa, kā tas ir redzams jau minētajā
attēlā, bet gan gara un šaura. Viņa kājas izrādījās lielas un stipras, tādas, kādas
parasti ir tiem, kas staigā tālus attālumus. Tas nozīmē arī, ka viņš bija liels evaņģelizētājs.
Savukārt, svētā ceļgali kalpoja par norādi, ka ilgu laiku viņš ir pavadījis lūgšanā.
Īpašu apbrīnu izpelnījusies veselo un regulāro zobu rinda, kas liecināja par pārsvarā
veģetāru un mērena daudzuma diētu. Katrā ziņā, tas bija vīrs ar dižciltīgiem un smalkiem
sejas pantiem, ar spēcīgu un reizē smalku augumu.
Taču svētā Antonija fiziskā
izskata izpēte nebeidzās ar to, ko pētnieki redzēja, atverot kapu. Pēc 30 gadiem,
kad ir attīstījušās jaunas tehnoloģijas, pētījumi norisinājās atkal. Ar kompjūtergrafikas
palīdzību un lielu objektivitātes pakāpi tika konstruēts viņa galvaskauss, seja un
tās vaibsti. Antropoloģijas profesors Padujas universitātē Nikola Karrara stāsta,
ka pirms tam jau ir tapusi Frančesko Petrarkas sejas rekonstrukcija un ienākusi prātā
doma – kāpēc gan neizpētīt, kāda ir bijusi visā pasaulē iemīlētā Padujas pilsētas
debesīgā aizbildņa seja? Grafiķu rīcībā bijis svētā galvaskauss, ko, pamatojies uz
kapā redzēto, izveidojis tēlnieks Roberto Kremezini.
Franciskāņu tēvs Ugo Sartorio
stāsta, ka viņam pirmajam bijusi iespēja ieraudzīt svētā Antonija seju 3 dimensiju
plaknē. Šai brīdī viņu pārņēmušas spēcīgas izjūtas. „Tas bija gluži tāpat, it kā es
satiktu cilvēku, kura palīdzību tik bieži esmu lūdzis, par kuru daudz esmu rakstījis
un runājis,” saka franciskānis. Viņš stāsta, ka pārsteidz arī tas, ka šai attēlā svētais
Antonijs ir redzams savā 36 gadu vecumā, pretēji daudzajiem citiem attēliem, kuros
skatām ap 50 gadus vecu vīru. Vēl viens pārsteidzošs aspekts ir nedaudz uzpampusī
sejas izteiksme. Tajā atspoguļojas fakts, ka svētais Antonijs cieta no ūdens uzkrāšanās
organismā, par ko vēstī arī vēsturiski avoti.
Ar svētā Antonija sejas rekonstrukciju
3 dimensiju plaknē drīzumā varēs iepazīties ticīgie un citi interesenti.