Bērnu izprecināšanas problēma starptautiskās kopienas redzeslokā

Mūsdienās lielāka uzmanība tiek pievērsta problēmai, kas jau izsenis pastāv vairākās pasaules zemēs. Tā ir pavisam jaunu meiteņu izprecināšana. Tiek lēsts, ka pavisam pasaulē ir ap 60 miljoni meiteņu, kas jau agrā bērnībā tiek izprecinātas pieaugušiem, pat gados veciem vīriešiem. Lielākoties šāda prakse pastāv nabadzīgajās zemēs, taču nav izslēgta arī tā dēvētā „pirmā pasaule”, jeb bagātie Rietumi. Šeit gan savus bērnus izprecina gandrīz vienīgi „trešās pasaules” zemju ieceļotāji.

Laikraksts Corriere della Sera raksta, ka šī gada aprīlī Jemenā kāda 8 gadus veca meitene viena pati ieradās tribunālā, lai apsūdzētu savu tēvu, kurš to piespiedis precēties ar 30 gadus vecu vīrieti. Tas, savukārt, to piekāvis un licis stāties dzimumattiecībās. Šai meitenei izdevās panākt šķiršanos, taču tas ir ļoti rets gadījums.

Pēc ASV izvietotā Starptautiskā sieviešu apstākļu pētījumu centra datiem, bērnu izprecināšanas ziņā pirmajā vietā pasaulē ierindojas Nigēra, tai seko Čada, Bangladeša, Mali, Gvineja, Centrālāfrikas republika, Nepāla, Mozambika, Uganda, Burkina Faso, Indija, Etiopija, Libērija, Kamerūna, Eritreja, Malavi, Nikaragva, Nigērija, Zambija. Tiesa, statistikas dati nav pieejami attiecībā uz lielāko daļu Tuvo Austrumu zemju, kur bērnu izprecināšana ir kļuvusi par parastu parādību.

Meitenes visbiežāk izprecina nabadzīgo ģimeņu vecāki. To darot, viņi atbrīvojas no izdevumiem, kas ir nepieciešami bērna turpmākai uzturēšanai un līgavaiņa puses saņem precību naudu. Afganistānā, izdodot meiteni pie vīra, tiek segti arī dažādi parādi.

Kopš 1948. gada pastāv ANO izdots likums, kas aizliedz izprecināt nepilngadīgus bērnus. Ir pagājuši 60 gadi, taču, neraugoties uz retiem izņēmumiem, šai ziņā gandrīz nekas nav mainījies. Jemenā, piemēram, likums nosaka minimālo precību vecumu. To atbalsta arī daži reliģiskie līderi, citi, turpretim, atgādina, ka bērnu izprecināšana neesot nekas ļauns, jo, lūk, arī pravietis Muhameds apprecējis Aišu, kad viņa vēl bijusi bērns. Taču, kā saka jau pieminētā Starptautiskā sieviešu apstākļu pētījumu centra pārstāve Ketlīna Selvadžo, reliģiju tikai retos gadījumos var uzskatīt par bērnu izprecināšanas faktoru. Lielākoties to nosaka nabadzība un iesakņojusies kultūra. Pie tam, vairākās pasaules valstīs bērnu izprecināšanu praktizē ne tikai musulmaņu, bet arī kristiešu ģimenes.

I. Šteinerte