Sākumlapa > Kultūra un sabiedrība > 2007-12-27 17:26:54
A+A-print this page

Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas Ķīnā un Japānā


Turpinot neklātienes ceļojumu pa attālākajām pasaules zemēm, lai iepazītos ar Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām tajās, šodien dosimies uz Ķīnu un Japānu. Ķīnas kristieši Ziemassvētkos savās mājās aizdedzina skaistas krāsaina papīra laternas. Tāpat, kā daudzviet pasaulē, arī Ķīnā tiek pušķotas egles, kuras šeit sauc par „gaismas kokiem”. Arī egļu rotājumi sastāv galvenokārt no krāsaina papīra laterniņām, ziediem, un vītnēm. Daudzos namos, gan tur kur mīt kristieši, gan nekristieši, bērni mēdz izkārt muslīna zeķes un gaidīt Ziemassvētku vecīti. Šeit to sauc par Dun Če Lao Ren, kas burtiskā tulkojumā nozīmē „Vecais Ziemassvētku vīrs”.

Tā kā lielākā ķīniešu daļa tomēr nav kristieši, lielākās ziemas svinības ir ķīniešu Jaunais Gads, kas tiek svinēts janvāra beigās. Ķīnā gan šīs svinības sauc par Pavasara festivālu un tas ir laiks, kad ģimenes apdāvina savus bērnus ar jaunu apģērbu un rotaļlietām. Būtisks ķīniešu Jaunā gada svinību aspekts nekristīgajā iedzīvotāju daļā ir senču pielūgsme. Tad mājās goda vietā tiek izkarinātas senču fotogrāfijas un svētkus var svinēt gara vienotībā ar aizgājējiem.

Japānā Ziemassvētkus ieviesa kristīgie misionāri un daudzus gadus vienīgie ļaudis, kas tos svinēja, bija kristieši. Taču mūsdienās Ziemassvētkus Japānā atzīmē gandrīz visi tās iedzīvotāji. Protams, ne jau visi tos atzīmē kristīgā garā. Tāpat kā Rietumu pasaulē, arī Uzlecošās Saules zemē Ziemassvētku gaidīšanai ir piešķirts izteikti komerciāls aspekts. Jau vairākas nedēļas pirms svētkiem par to tuvošanos „vēstī” veikali, kur jau pilnā sparā skan Ziemassvētku mūzika un tiek pārdotas dāvanas.

Japāņu bērni, jo īpaši meitenes, kam patīk spēlēties ar lellēm vai mazuļiem, jūsmo par Kristus dzimšanas atveidojumu Betlēmē. Sevišķu uzmanību piesaista silīte, kas asociējas arī ar šūpulīti, jo bērnu šūpulīši Japānā netiek izmantoti un tie ir maz pazīstami.

Japāņi savā kultūrā ir ieviesuši vairākas eiropiešu un amerikāņu tradīcijas. Pēc apmaiņas ar dāvanām, Ziemassvētkos viņi ēd tītara cepeti. Mājas ir izrotātas ar zaļumiem un dažviet arī ar eglītēm.

Ziemassvētku vecīša vietā japāņu bērnus pārsteigt ierodas Hoteijošo, kas tiek uzskatīts par priesteri, vai pat sava veida dievību. Arī viņš tiek attēlots kā laipns vecs vīrs, kurš uz muguras nes smagu dāvanu nastu. Tiek uzskatīts, ka Hoteijošo redz visu un ka viņam ir acis arī pakausī. Tāpēc bērni tiek mudināti vienmēr labi uzvesties – arī ārpus Ziemassvētku sezonas, tad, kad šis vecītis atrodas „ārzemēs”.

Tāpat kā Ķīnā, arī Japānā par gada nozīmīgākajiem svētkiem tiek uzskatīts Jaunais gads. Vecgada pēdējā vakarā tiek rūpīgi tīrītas un postas mājas. Kad tās ir izdekorētas ar rotājumiem, ļaudis velk mugurā labākās drēbes. Tad visa ģimene izsoļo pa savu māju, lai no tās izdzītu ļaunos garus. Priekšgalā iet ģimenes galva, aiz viņa virknē visi pārējie. Ģimenes galva katrā kaktā met izkaltētus zirņus, liekot visam ļaunajam atstāt māju un tā vietā ienākt labajam.





Share






Par mums Raidījumu laiks Rakstīt redakcijai VR produkcija Saites Citas valodas Svētais Krēsls Vatikāns Pāvesta liturģiskie dievkalpojumi
All the contents on this site are copyrighted ©. Webmaster / Atsauksmes / Lietošanas noteikumi / Reklāma