2018-04-28 14:47:00

Rūpēties par visu cilvēku, tai skaitā atstumto, veselību


Romā notiek starptautiska, Pontifikālās Kultūras padomes rīkota konference par reģeneratīvo medicīnu. Tajā piedalās dažādu kultūru un reliģiju pārstāvji. “Priecājos redzot, ka cilvēka persona ir kļuvusi par tikšanās punktu,” teica pāvests Francisks, 28. aprīlī pieņemot audiencē konferences dalībniekus. Viņš atzīmēja, ka cietoša cilvēka labā ir nepieciešams rast sinerģiju starp personām un institūcijām, pārvarēt aizspriedumus, uzņemties rūpes par slimnieku.

Pāvests atzīmēja, ka daudzas kaites varētu tikt novērstas, ja lielāka uzmanība tiktu pievērsta dzīvesstilam, ko piekopj cilvēks un kultūrai, kādu veicina sabiedrība. Pasargāt no iespējamo slimību rašanās, nozīmē būt tālredzīgiem pret cilvēku un vidi, kādā dzīvojam. Tas nozīmē domāt par līdzsvarotu kultūru, kurā visi būtiskie faktori – izglītība, fiziskās aktivitātes, diēta, rūpes par vidi, “veselības nosacījumu” ievērošana, ko māca reliģijas, savlaicīga diagnostika, kā arī citi faktori, var palīdzēt dzīvot labāk, mazāk riskējot ar veselības iedragāšanu.

Francisks sacīja, ka īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz bērniem un jauniešiem, kas vienmēr ir pakļauti slimībām, ko veicina modernās civilizācijas radikālās izmaiņas. Ir jāievēro, ka negatīvas sekas uz veselību atstāj smēķēšana, alkohols, kā arī toksiskās vielas, ar kurām tiek piesārņots gaiss, ūdens un zeme. No liela procenta ļaundabīgu audzēju un citām veselības problēmām varētu izvairīties, veicot preventīvus mērus jau bērnībā. Tomēr, tas prasa globālu un nemitīgu darbību, ko nevar uzticēt tikai sociālajām un valdības institūcijām, bet kuras ir jāuzņemas katram. Tāpēc ir jāveicina lielāka prevencijas kultūra kā pirmais solis pretim veselības aizsardzībai.

Pāvests aicināja izcelt lielos zinātnisko pētījumu pūliņus, kuru mērķis ir atklāt un izplatīt jaunos medicīnas līdzekļus, jo īpaši attiecībā uz retajām, neirodeģeneratīvajām, autoimūnajām slimībam. Pēdējos gados šūnu pētījumi ir palīdzējuši sasniegt jaunus apvāršņus audu atjaunošanā un eksperimentālajā terapijā, paverot nozīmīgu lappusi zinātnes un cilvēciskajā progresā, ko Romā notiekošās konferences dalībnieki apzīmē ar diviem terminiem “atjaunot” un “atveseļot”.

 Pāvests atzīmēja, ka zinātne ir spēcīgs līdzeklis, kas palīdz labāk saprast gan dabu, kas mums apkārt, gan cilvēka veselību. Mūsu zināšanas pieaug un līdz ar tām arī tehnoloģijas, kas ļauj aplūkot ne tikai vissmalkāko dzīvo organismu struktūru, ieskaitot cilvēku, bet iejaukties tajā tik dziļā un precīzā veidā, ka var izmainīt pat pašu DNS. Šai kontekstā pāvests norādīja, cik svarīgi ir uzņemties ētisko atbildību cilvēces un vides priekšā. Kamēr Baznīca atzīst centienus palīdzēt cietošajiem, tā atgādina arī, ka ne viss, kas tehniski ir iespējams, ir pieņemams no ētikas viedokļa. Zinātnei, tāpat kā jebkurai citai cilvēciskai aktivitātei, ir robežas, kas tai būtu jārespektē visas cilvēces labā, un tai ir vajadzīga ētiskā atbildība.

“Ja vēlamies sagatavot nākotni, nodrošinot katras cilvēka personas labumu, tad mums ir jārīkojas ar tik lielu atbildību, cik lieli un spēcīgi ir mūsu rīcībā esošie līdzekļi,” uzsvēra pāvests. Viņš aicināja domāt par cilvēka veselību plašākā kontekstā, īpaši padomājot par tiem, kas dzīvo veselībai kaitīgos sociālajos un kultūras apstākļos, un kam nav pieejas veselības aprūpei.

Francisks aicināja sadarboties starp dažādām zinātnes disciplīnām un veikt konkrētas darbības to labā, kas cieš. Sadarbība prasa spēku apvienošanu starp zinātniekiem un mediķiem, pacientiem, ģimenēm, ētikas un kultūras pētniekiem, reliģiskajiem līderiem, filantropiem, valdībām un uzņēmējiem.

I. Šteinerte/Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.