Krievija: Lieldienas Pareizticīgo Baznīcā

7. aprīlī – dienu pirms Lieldienām, kas tika atzīmētas pēc Jūlija kalendāra, Krievijas Pareizticīgo Baznīca saņēma “Svēto uguni” no Kristus Kapa bazilikas Jeruzalemē. Maskavas pareizticīgo delegācija, kas pārstāv “Svētā Andreja fondu”, to atveda ar speciālu čārtera reisu. Vnukovas lidostā uguni no Svētās Zemes sagaidīja ap 100 ticīgo. Tā tika izmantota patriarha Kirila vadītajā nakts vigīlijā Kristus Pestītāja katedrālē. Vēlāk Jeruzalemē aizdegto Lieldienu uguni saņēma citas pareizticīgo baznīcas Maskavā un provincē. Ap 100 Krievijas pilsētās ticīgie varēja lūgties tās klātbūtnē.

Krievijas pareizticīgo mājās Lieldienās galdā tiek celta tradicionālā kūka “kuličs”, kas pirms tam tiek pasvētīta baznīcā. Otrs Lieldienu gardums ir “pasha” – no biezpiena, rozīnēm un riekstiem gatavota piramīdas veida torte. Šogad Rostovas uz Donas iedzīvotāji šādu “pashu”, kas pārsniedza visus iepriekš uzstādītos rekordus, uzdāvināja Maskavas patriarhātam. Vairāk nekā tonnu smagais saldums, kas tika nosaukts  par “caru-pashu”, bija izstādīts Kristus Pestītāja katedrālē. Citi Pareizticīgo Lieldienām raksturīgi kulinārijas un konditorejas darinājumi saskaņā ar tradīciju, tika izstādīti speciālā telpā netālu no katedrāles un Kremļa. Starp apmēram 500 dekorētajām Lieldienu olām tika izvēlēta viena, kuras autors no patriarha Kirila rokām saņēma prēmiju.

Krievijas Pareizticīgo Baznīcas virsgans vadīja visas Lielās nedēļas ceremonijas Kristus Pestītāja katedrālē. Lielajā ceturtdienā viņš veica kāju mazgāšanas ritu 12 bīskapiem. Saskaņā ar centra “Levada” izdarīto aptauju, arī šogad krievi Baznīcas ritus ir ievērojuši diezgan pasīvi. Tikai nedaudz pāri par 20% vienā, vai citā veidā ir ievērojuši Lielo gavēni. Tas ir par 10% mazāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lielās nedēļas liturģiskajās ceremonijās ir piedalījušies tikai no 2% līdz 4% iedzīvotāju. Tiesa, Lieldienu vigīlijā un Lieldienās Krievijas dievnamus pildīja lielas ļaužu masas.

I. Šteinerte/Vatikāns