2018-04-18 15:55:00

Kardināla Žana Luī Torāna vizīte Saūda Arābijā


“Iepazīties, lai pazītu,” tāds ir kardināla Žana Luī Torāna ceļojuma mērķis pa Saūda Arābiju. No 14. līdz 20. aprīlim Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes prezidents veic vizīti šai arābu zemē, kurā atrodas divas no trim nozīmīgākajām islāma svētvietām – Meka un Medina. Trešā, kā zināms, ir Klints mošeja Jeruzalemē.

“Tas, kas mūs visus apdraud, nav vis civilizāciju sadursme, bet gan zināšanu trūkums un radikālismi, taču galvenais, kas visvairāk traucē mierīgu sadzīvi, ir tieši zināšanu trūkums,” sacīja Torāns 14. aprīlī sarunājoties ar Pasaules Musulmaņu līgas ģenerālsekretāru Muhamadu Abdulu Karimu Al Issu. Kardināls atzīmēja, ka ir svarīgi tikties citam ar citu, kas nozīmē arī sevis atklāšanu.

Vatikāna pārstāvi viņa ierašanās brīdī Riadā sagaidīja Saūda Arābijas princis Mohameds bin Abdurrahmans bin Abdulazizs, galvaspilsetas vicepārvaldnieks, jau minētais Pasaules Musulmaņu līgas ģenerālsekretārs, kā arī Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes sekretārs, bīskaps Migels Angels Aijuzo Giksots, kurš nedaudz agrāk ieradās no vizītes Nairobi. Vatikāna delegācija, kurā ietilpst arī bīskaps Haleds Akašehs – nodaļas attiecībām ar islāma reliģiju vadītājs, vēlāk, Saūda Arābijas diplomātiskajā dienestā, tikās arī ar diezgan lielu kristiešu grupu, kas šeit atrodas sakarā ar darba pienākumiem.

Tiekoties ar Pasaules Musulmaņu līgas prezidentu, kurš pagājušā gada 21. septembrī veica vizīti Vatikānā, kardināls Torāns apliecināja, ka kristiešu svētvietas Svētajā Zemē, Romā un citviet, vienmēr ir atvērtas gan musulmaņiem, gan visu citu reliģiju pārstāvjiem un labas gribas cilvēkiem, kuri vēlas tās aplūkot labu nodomu vadīti. Gluži tāpat daudzās pasaules zemēs jebkuram interesentam ir atvērtas musulmaņu mošejas. “Garīga veida viesmīlība palīdz veicināt savstarpēju pazīšanos un draudzību, kā arī pārvarēt aizspriedumus,” sarunā atzīmēja Torāns. Viņš atgādināja, ka reliģija ir tas, kas cilvēkam ir svēts. Tāpēc, daži, nonākuši izvēles priekšā – vai saglabāt ticību, vai upurēt dzīvību, izvēlas maksāt visdārgāko cenu. Tie ir mocekļi, kas rodami visās reliģijās un visos laikos.

Tiekoties, liela uzmanība tika veltīta fundamentālisma tematikai. Kardināls atzīmēja, ka visās reliģijās pastāv radikālismi. Fundamentālisti un ekstrēmisti, iespējams ir ļoti dedzīgi savā pārliecībā, taču viņi, diemžēl, ir nomaldījušies no reliģijas gudras un patiesas izpratnes. Viņi ir pārliecināti, ka tie, kuri nedalās viņu uzskatos, ir neticīgie, vai nepareizai ticīgai piederīgie, tāpēc, viņuprāt šie cilvēki ir vai nu jāpievērš reliģijai pēc viņu izpratnes, vai arī jāiznīcina, lai tādējādi, saglabātu reliģijas tīrību. Šādi cilvēki var viegli pievērsties vardarbībai reliģijas vārdā, ieskaitot terorismu. Ar tā saucamās “smadzeņu skalošanas” palīdzību, viņi tiek pārliecināti, ka kalpo Dievam. Taču, patiesībā, iznīcinot citus, viņi nodara ļaunumu sev, un graujot reliģijas tēlu, arī visiem, kas šai reliģijai pieder.

Atgādinājis, ka reliģija ir jāpiedāvā, bet nevis jāuzspiež ar varu,” kardināls Torāns izcēla jomas, kurās kristieši un musulmaņi var būt vienisprātis. Viena no šīm jomām ir kopīgu likumu izstrāde, kuri attiecas uz kulta vietu celtniecību. Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes prezidents uzsvēra, ka pret visām reliģijām ir jāattiecas vienlīdzīgi, bez diskriminācijas, lai to sekotāji, kā arīdzan tie pilsoņi, kas nepieder nevienai reliģijai, baudītu vienlīdzīgus labumus. “Ja neatteiksimies no divējāda mēra, ar kādu mēs, kā ticīgie, reliģiskās institūcijas un organizācijas mērām cilvēkus, tad islamofobija un kristianofobija tikai vairosies,” teica  Žans Luī Torāns. Šai kontekstā viņš vērsās pie reliģiju līderiem, aicinādams tos darīt visu iespējamo, lai reliģijas nekalpotu ideoloģijai, kā arī atzīt, ka daži ticības brāļi un māsas, kā piemēram, teroristi, nav korekti savā ticībā. Vatikāna pārstāvis aicināja nekad neattaisnot terorismu.

Sarunas noslēgumā ar Pasaules Musulmaņu līgas prezidentu kardināls Torāns atzīmēja, ka reliģiskais plurālisms ir aicinājums pakavēties pārdomās par savu ticību, jo katrs patiess dialogs starp reliģijām sākas ar savas ticības atzīšanu. Katrs ir tiesīgs brīvi izvēlēties reliģiju. “Lai Dievs, kas mūs ir radījis, nekļūtu par šķelšanās, bet gan par vienotības iemeslu,” novēlēja kardināls Torāns.

I. Šteinerte/Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.