Ar kādu nolūku es sekoju Jēzum?

Vai es sekoju Jēzum tāpēc, ka ticu, vai to daru savtīga labuma dzīts? Ko Jēzus ir paveicis manā dzīvē un kā es atbildu Viņa mīlestībai? – šos jautājumus aicināja pārdomāt pāvests, pirmdienas, 16. aprīļa, rītā Vatikāna viesu nama kapelā uzrunājot Svētās Mises dalībniekus.

Šodienas Evaņģēlijā lasām, ka pēc maizes pavairošanas, ļaudis gribēja iecelt Jēzu par karali (Jņ 6, 22-29). Tātad, tie Viņu meklēja ne tik daudz, lai Viņā klausītos, bet – savtīgu interešu vadīti. Taču Jēzus "pazūd" no viņiem. Kad ļaudis Viņu atrod, Viņš aizrāda tiem, sakot: "Jūs mani meklējat ne tāpēc, ka redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka ēdāt maizi un paēdāt". Svētais tēvs atzina, ka tie bija labi cilvēki, kuriem, protams, patika klausīties Jēzus Vārdu, kas sasildīja viņu sirdi, bet viņu ticība bija mazliet savtīgu interešu iezīmēta. Tāpēc Jēzus norāj viņus par viņu mazticību.

Kaut kas līdzīgs atgadās arī tad, kad Jēzus izdzen no cilvēka ļaunos garus un atļauj tiem ieiet cūkās, kas uzreiz metās lejā no kraujas un iet bojā. Kad ļaudis to redz, viņi saprot, ka ir zaudējuši ienākumus, un tāpēc prasa Jēzum, lai Viņš labāk iet prom no viņiem. Bez tam, kad Jēzus izdziedina 10 lepras slimniekus, tad tikai viens atnāk pateikties. Pārējie Viņu aizmirst. Tāpēc Jēzus aicina tiekties nevis pēc tās barības, kas iznīkst, bet pēc barības, kas paliek mūžīgajai dzīvei, proti, pēc Dieva Vārda un Viņa mīlestības.

Svētie Raksti atklāj arī pretēju nostāju. Pirmajā lasījumā lasām par Stefanu, kurš seko Jēzum, pat nedomājot par sekām (sal. Apd 6, 8-15). Viņš runā tik skaidri, ka neviens nespēj pretoties viņa gudrībai. Stefans sekoja Jēzum nedomājot par savām interesēm – par to, vai no tā viņam varētu būt kāds labums vai nē. Viņš mīlēja. Viņš sekoja drosmīgi. Viņš nenobijās no netaisnīgas apsūdzēšanas un neatteicās apliecināt Jēzu.

Pāvests paskaidroja, ka, lai mēs varētu izsargāties no sekošanas Jēzum savtīgu interešu vadīti un meklētu Viņu ticības dēļ, svarīgi atsaukt atmiņā visu, ko Jēzus mūsu dzīvē ir līdz šim paveicis. Te nav runa par kaut kādām abstraktām vai vispārīgām ainām, bet par konkrētām žēlastībām, ko no Viņa esam saņēmuši. Ja par to padomāsim, tad saskatīsim daudz brīnišķīgu lietu, ar kurām Jēzus mūs ir apveltījis, jo Viņš mūs mīl. Viņš mīl katru no mums. Tad, kad es saskatu, ko Jēzus manā dzīvē ir paveicis, tad pilnīgi spontāni gribu jautāt, ko man darīt Jēzus labā?

Francisks norādīja, ka, uzdodot šādus jautājumus, mēs varbūt kaut nedaudz attīrīsimies no savtīgām interesēm. Redzot visu to labo, ko Jēzus man dod, es nevaru palikt Viņa priekšā vienaldzīgs. Tāpēc es saku: "Kungs, arī es atdodu Tev visu. Es vairs nepieļaušu šīs kļūdas, šos grēkus, es izmainīšu savu dzīvi". Tas ir atgriešanās ceļš. Tā ir atgriešanās mīlestības dēļ. "Kungs, Tu man esi izrādījis tik lielu mīlestību, tagad arī es Tev dodu savu mīlestību."

J. Evertovskis - Vatikāns