Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Lūgšanas

Lieldienas ir likušas izplatīties dialoga un attiecību jaunumam

- REUTERS

02/04/2018 14:55

Saskaņā ar tradīciju, kas atbilst Svēto Rakstu aprakstiem par Kristus Augšāmcelšanos, diena pēc Lieldienām tiek saukta par “Eņģeļa pirmdienu”. Evaņģēliji vēstī par sievietēm, kas gāja pie kapa un atrada to tukšu. No kapa iekšienes atskanēja balss, kas pavēstīja, ka Jēzus tur nav, ka Viņš ir augšāmcēlies.

Uzrunā pirms lūgšanas “Debesu Karaliene, priecājies” pāvests atzīmēja, ka pirmoreiz tiek izrunāti vārdi “ir augšāmcēlies”. Evaņģēlisti stāsta, ka šo pirmo vēsti ir pasludinājuši eņģeļi – Dieva vēstneši. Gluži tāpat kā eņģelis bija tas, kurš pasludināja par Vārda iemiesošanos, tāpat arī ar cilvēka balsi nepietika, lai pirmoreiz pasludinātu par augšāmcelšanos. Bija nepieciešama par cilvēku pārāka būtne, lai paziņotu par tik pārsteidzošu realitāti, par tik neticamu realitāti, ko neiedrošinātos izteikt neviens cilvēks. Pēc šīs pirmās vēsts, Kristus mācekļu kopiena sāka atgādināt “Kungs patiesi ir augšāmcēlies un parādījās Sīmanim” (Lk 24,34), taču pirmā vēsts prasīja augstāku intelektu par to, ar kādu ir apveltīts cilvēks.

Pāvests teica, ka šodien ir svētku un vienotības diena, ko parasti pavada ģimenē.

“Pēc Lieldienu svinībām tiek izjusta nepieciešamība sanākt kopā ar tuviniekiem un draugiem, lai svinētu svētkus. Brālīgums ir Kristus Lieldienu auglis. Ar savu nāvi un augšāmcelšanos Viņš uzvarēja grēku, kas cilvēku šķīra no Dieva, kas šķīra viņu pašu no sevis, kas šķīra no brāļiem. Jēzus ir nojaucis šķelšanās mūri starp cilvēkiem un atjaunojis mieru, sākot aust jauna brālīguma audeklu. Šai mūsu laikā ir tik svarīgi no jauna atklāt tādu brālīgumu, kādā dzīvoja pirmās kristīgās kopienas. Nav iespējama īsta kopība un darbs, kas veltīts, lai panāktu kopējo labumu un sociālo taisnīgumu bez brālīguma un dalīšanās. Bez brālīgas dalīšanās nav iespējams īstenot autentisku ekleziālo, vai civilo kopību. Bez tās pastāv tikai indivīdu kopums, ko vada personīgās intereses.”

Pāvests piebilda, ka Kristus Lieldienas pasaulē ir likušas izplatīties dialoga un attiecību jaunumam – jaunumam, kas kristiešiem ir kļuvis par atbildību. Mēs nedrīkstam noslēgties savā privātumā, savā grupā, bet esam aicināti rūpēties par kopējo labumu, rūpēties par brāļiem, jo īpaši par tiem, kas ir vāji un atstumti. Tikai brālīgums var garantēt ilgstošu mieru, tas var uzvarēt nabadzību, izdzēst spriedzi un karus, izskaust korupciju un noziedzību.

Svētais tēvs aicināja lūgties, lai Jaunava Marija, ko šai Lieldienu laikā piesaucam kā “Debesu Karalieni”, mūs atbalsta ar savu lūgšanu, lai brālīgums un kopība, ko izbaudām šais Lieldienu dienās, kļūst par mūsu dzīves stilu un mūsu attiecību dvēseli.

Pēc mariāniskās lūgšanas Francisks sveica klātesošās ticīgo grupas un aicināja visus izmantot iespēju liecināt par augšāmcēlušā Kunga mieru, jo īpaši vājāko un dzīves pabērnu priekšā. Dienā, kas ir veltīta cilvēkiem ar autisma problēmām, Svētais tēvs aicināja palūgties arī par viņiem. Visbeidzot viņš rosināja izlūgt miera dāvanu visai pasaulei, jo īpaši tautām, kas cieš konfliktu dēļ, kā arī atkārtoti apelēja pie sirdsapziņām, lai tiktu atbrīvoti cilvēki, kas nonākuši laupītāju gūstā.

I. Šteinerte/Vatikāns

02/04/2018 14:55