2018-03-31 18:03:00

Pāvesta lūgšana Lielās Piektdienas Krustaceļa noslēgumā


“Kungs Jēzu, mūsu kaunpilnais, nožēlas un cerības pilnais skatiens ir vērsts uz Tevi. Tavas visaugstākās mīlestības priekšā mūs pārņem kauns, ka esam atstājuši Tevi vienu ciešot mūsu grēku dēļ,” tā kopā ar apmēram 20 tūkstošiem ticīgo, kas pulcējās pie Kolizeja, pāvests iesāka cilvēces Pestītājam adresētu lūgšanu. Grēku nožēlas garā Francisks savā un visas Baznīcas vārdā turpināja:

Mums ir kauns, ka esam bēguši no pārbaudījumiem, neraugoties uz to, ka tūkstošiem reižu esam atkārtojuši: “pat ja visi Tevi atstās, es Tevi neatstāšu”.  

Mums ir kauns, ka esam izvēlējušies Barabu, nevis Tevi, varu, nevis Tevi, šķietamību, nevis Tevi, naudas dievu, nevis Tevi, pasaulīgumu, nevis mūžību.

Mums ir kauns, ka pārbaudījumu priekšā ar vārdiem un sirdi esam Tev teikuši: “ja Tu esi Mesija, izglāb pats sevi un mēs Tev ieticēsim!”

Mums ir kauns, jo daudzi cilvēki, pat daži Tavi kalpi, ir ļāvušies ambīciju un liekas slavas apmānam, pazaudējot savu cieņu un pirmo mīlestību.

Mums ir kauns, ka mūsu paaudzes aiz sevis atstāj pasauli, ko ir salauzušas šķelšanās un kari, pasauli, ko plosa egoisms, kur jaunieši, bērni, slimnieki, vecie ļaudis ir atstumti.

Mums ir kauns, ka kaunu esam pazaudējuši! Kungs Jēzu, dod mums vienmēr svētā kauna žēlastību!

 Lai Tavas augstākās majestātes priekšā iededzas cerības dzirksts un mēs apzinātos, ka Tavs vienīgais mērs mūs mīlot, ir mīlēt bez mēra.

Dāvā mums cerību, lai Tava vēsts arī šodien turpina iedvesmot daudzus cilvēkus un tautas, lai tikai labais var uzvarēt ļaunumu un cietsirdību, lai tikai piedošana var pieveikt dusmas un atriebības kāri, lai tikai brālīgs apskāviens var izkliedēt ienaidu un bailes no otra.

Dāvā mums cerību, lai Tavs upuris arī šodien turpina izgarot dievišķās mīlestības smaržu, kas noglāsta daudzu jauniešu sirdis, kuri savu dzīvi turpina veltīt, lai negaidot neko pretim kļūtu par dzīviem mīlestības paraugiem šai mūsu pasaulē, ko plosa ienākumu un vieglas peļņas loģika.

Dāvā mums cerību, lai daudzi misionāri un misionāres arī šodien turpina mest izaicinājumu cilvēces aizmigušajai sirdsapziņai, riskējot ar dzīvību, lai Tev kalpotu nabadzīgajos, atstumtajos, imigrantos, neievērotajos, paverdzinātajos, izsalkušajos un cietumniekos.

Dāvā cerību, lai Tava svētā un no grēciniekiem sastāvošā Baznīca arī šodien, neraugoties uz visiem mēģinājumiem to diskreditēt, turpina būt par gaismu, kas apgaismo, iedrošina, pieceļ un liecina par Tavu neizmērojamo mīlestību uz cilvēci, turpina būt par altruisma piemēru, par pestīšanas arku, par drošības un patiesības avotu.

Dāvā mums cerību, lai no Tava krusta, kas ir daudzo Likuma zinātāju un liekuļu alkatības un gļēvulības auglis, izriet Augšāmcelšanās, pārveidojot kapa tumsību Svētdienas rītausmas spožumā, kuram nav norieta, mācot mums, ka Tava mīlestība ir mūsu cerība. Kungs Jēzu, dāvā mums vienmēr svētās cerības žēlastību!

Palīdzi, cilvēka Dēls, atbrīvoties no lepnības, kāda piemita laupītājam, kurš atradās Tev pa kreisi, kā arī no tuvredzīgajiem un korumpētajiem, kas Tevī ir redzējuši iespēju izmantot, kritizēt notiesāto, izsmiet pazemoto, novelt savu vainu uz citiem un pat uz Dievu.

Lūdzam Tev, Dieva Dēls, lai mēs līdzināmies labajam laupītājam, kas uz Tevi raudzījās ar kauna pilnām acīm, ar nožēlu un cerību, kurš ar ticības acīm Tavā šķietamajā sakāvē redzēja dievišķo uzvaru un tādējādi nometās ceļos pret Tavu žēlsirdību un ar savu godīgumu iemantoja paradīzi! Āmen!

I. Šteinerte/Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.