Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Vatikāns \ Pasākumi

Franciska pontifikāta galvenā iezīme – prieks

- ANSA

13/03/2018 15:13

“Ļauj, lai Jēzus ar tevi satiekas, un tu atklāsi, kāds ir garīgās dzīves liesmas uzturēšanas noslēpums” – raksta pāvests mikroblogošanas vietnē Twitter. Otrdien, 13. martā, aprit 5 gadi kopš sv. Pētera pēcteča amatā kalpo Francisks. Horhe Mario Bergoljo tika ievēlēts mēnesi pēc Benedikta XVI atkāpšanās, tas ir, 2013. gada 13. martā 77 gadu vecumā. Viņa pontifikātu iezīmē prieks, lielā vērība pret nabagiem, migrantiem, jauniešiem un ģimenēm, kā arī reforma – ne vien Baznīcas struktūru, bet arī cilvēka sirds reforma. Jau vārda “Francisks” izvēle, kā arī viņa pirmā vienkāršā uzruna norādīja uz viņa prioritātēm. Atskatoties uz viņa mācību un viņa sarakstītajiem dokumentiem, ir skaidri redzams prieka motīvs – norādīja Svētā tēva tuvākais līdzstrādnieks, Vatikāna valsts sekretārs, kard. Pjetro Parolins. Prieks figurē tādos dokumentos kā “Evangelii gaudium”, “Amoris laetitia”, kā arī netieši – enciklikā “Laudato si’”.

Franciska pontifikāta 5. gadadienā kard. Parolins intervijā Vatikāna medijiem uzsvēra, ka šī pontifikāta pirmā raksturīgākā iezīme ir tieši prieks, kura pamatā, protams, nav vieglprātība, bet apziņa, ka Dievs mūs mīl. Šī pontifikāta otrā iezīme ir žēlsirdība, tas ir, personīga un pilnīga mīlestība, ar kādu Dievs mīl katru savu radību. Kā trešo iezīmi kardināls minēja evaņģelizāciju, ko veic Baznīca, kas “iziet”. Pestīšanas vēsts sludināšana kļūst par prieka avotu ne vien saņēmējam, bet arī pašam sludinātājam.

Kā zināms, daudzi Francisku ne tikai apbrīno, bet arī kritizē. Kā varam atbildēt dažādām kritikām? – kard. Parolinam jautāja žurnālists. Kardināls atbildēja, ka no kritiku saņemšanas nav bijuši pasargāti arī iepriekšējie pāvesti. Iespējams, ka Francisku kritizē par viņa “dinamismu”. Viņš grib, lai Baznīca iziet, lai tā atrodas nemitīgā kustībā, lai nestāv uz vietas un neaizbildinās, sakot, ka “tā taču vienmēr darījām”. Vatikāna valsts sekretārs paskaidroja: “Protams, mēs labi zinām, kur ved šis ceļš. Tas saistās ar prasību, lai Baznīca kā Dieva tauta un Kristus miesa būtu uzticīgāka tam, kas tā ir, savai dabai, un, lai tā būtu efektīvāka savā Evaņģēlija sludināšanas misijā”.

 Kas attiecas uz kritiku, tad vajadzētu atšķirt destruktīvo, agresīvo un ļauno kritiku no konstruktīvās kritikas. Tad redzēsim, ka pastāv atšķirīgi veidi kā reaģēt un atbildēt šo divu veidu kritikām – sacīja kard. Parolins. Viņš uzskata, ka nekas cits neatliek kā pieņemt destruktīvās un agresīvās kritikas kā krustu un uzskatīt tās par daļu no ērkšķu kroņa, ko mums visiem nākas nēsāt. Cits nekas neatliek. Šādas kritikas būs vienmēr. Savukārt konstruktīvo kritiku vajadzētu ņemt vērā, jo tā var palīdzēt kaut ko uzlabot un pilnveidoties. “Es domāju”, teica kardināls, “ka konstruktīvās kritikas pamatā ir mīlestība, un tās mērķis ir Baznīcas kopienas celšana. Tieši šis ir izšķirošais kritērijs: pāvests tiek kritizēts ar mērķi palīdzēt Baznīcai būt vienotākai un palīdzēt arī pašam pāvestam labāk kalpot visas Baznīcas labā”.

Atgādināsim, ka tieši pirms gada sniegtajā intervijā par Franciska kalpojumu, kardināls Pjetro Parolins uzsvēra, ka svarīgāka par visām strukturālajām reformām ir “cilvēka sirds reforma”. “Es gribu teikt, ka pāvests liek tik lielu uzsvaru uz žēlsirdību nevis savas personīgās patikas dēļ, bet, lai centrālo uzmanību pievērstu mūsu pestīšanas pamata noslēpumam, proti, Dieva mīlestībai”, norādīja kardināls. “Pestīšanas vēsture ir nekas cits kā Dieva mīlestības pret cilvēci, Viņa žēlsirdības un maiguma atklāsmes vēsture. Pāvests mūs ved uz šo centru un pulcina pie šī avota. Baznīcas spēks pastāv tanī, ka tā ir starpnieks starp Dieva žēlsirdību un mūsdienu cilvēku”.

J. Evertovskis - Vatikāns

13/03/2018 15:13