2018-03-12 18:26:00

Pazīt savus ierobežojumus un novēlēt tos Kungam!


“Priecājies, Jeruzaleme! Līksmojiet un priecājieties jūs, kas bijāt noskumuši,” ar šādu, Svētajos Rakstos rodamu aicinājumu, pāvests svētdien vērsās pie lūgšanas “Kunga eņģelis” dalībniekiem. Kāds ir šī prieka iemesls? Francisks atbildēja, ka tā ir Dieva lielā mīlestība pret cilvēci, kā tas ir norādīts Evaņģēlijā: “Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka deva tai savu vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs, kurš Viņam tic, nepazūd, bet iemanto mūžīgo dzīvi,” (Jņ 3,16). Šie Jēzus teiktie vārdi sarunā ar Nikodemu, kalpo par sintēzi tematam, kas atrodas kristīgās vēsts centrā. Arī tad, ja situācija šķiet neatrisināma, Dievs iejaucas, dāvājot cilvēkam pestīšanu un prieku. Dievs neatrodas malā, bet ienāk cilvēces vēsturē, “iejaucas” mūsu dzīvē, lai to dzīvinātu ar savu žēlastību un mūs atspestītu.

Pāvests aicināja ieklausīties šai vēstī, atsakoties no kārdinājuma uzskatīt sevi par pašpietiekamiem, negribēt par Dievu ne dzirdēt, iedomājoties, ka esam absolūti brīvi no Viņa un Viņa Vārda.

“Kad atrodam drosmi atzīt sevi par to, kas esam – un priekš tam ir nepieciešama drosme, tad saprotam, ka esam aicināti rēķināties ar savu trauslumu un saviem ierobežojumiem. Tad var notikt, ka mūs pārņem nemiers, neziņa par rītdienu, bailes no slimībām un nāves. Tas izskaidro, kāpēc tik daudzi cilvēki, meklējot izeju, bieži vien sāk iet bīstamu ceļu, tādu kā narkotikas un māņticība, vai arī graujošie maģijas rituāli. Ir jāpazīst savi ierobežojumi, savs vājums. Tie ir jāatzīst, taču ne jau tāpēc, lai kristu izmisumā, bet gan – lai novēlētu tos Kungam. Viņš ir tas, kas palīdz iet izdziedināšanās ceļu. Viņš ņem mūs aiz rokas, nekad neatstāj mūs vienus, nekad! Dievs ir ar mums un tāpēc šodien es “priecājos”, mēs “priecājamies”. “Priecājies Jeruzaleme,” jo Dievs ir ar tevi, Dievs ir ar mums.”

Pāvests piebilda, ka mums ir liela un patiesa cerība, ko saliekam Dievā Tēvā, kas ir bagāts savā žēlsirdībā, kas mums ir devis savu Dēlu, lai mūs atpestītu. Un tas ir mūsu prieks. Francisks atzīmēja, ka mūs māc arī daudzas skumjas, bet, ja esam īsti kristieši, pastāv cerība. Tas ir mūsu nelielais prieks, kas aug aizvien lielāks un piešķir drošību un pārliecību. Svētais tēvs aicināja nezaudēt drosmi, redzot savus ierobežojumus, savus grēkus un vājumu. Viņš apliecināja:

“Dievs ir tuvu, Jēzus atrodas krustā, lai mūs dziedinātu. Tā ir Dieva mīlestība. Raudzīties uz krucifiksu un sev teikt: “Dievs mani mīl!” Patiešām, ierobežojumi pastāv, pastāv šie vājuma brīži, šie grēki, taču Viņš ir lielāks par ierobežojumiem un vājumu, un grēkiem. Neaizmirstiet to: Dievs ir lielāks par mūsu vājumu, neuzticību, grēkiem! Ņemsim Kungu aiz rokas, raudzīsimies uz krucifiksu un iesim uz priekšu!”

Pāvests lūdzās, lai Marija, žēlsirdības māte, ieliek mūsu sirdī pārliecību par to, ka esam Dieva mīlēti. Lai viņa stāv mums klāt brīžos, kad jūtamies vieni, kad mūs pārņem kārdinājums padoties dzīves grūtībām. Lai viņa mūs iepazīstina ar sava Dēla Jēzus izjūtām, un mūsu Gavēņa laika gājums lai kļūst par piedošanas, otra pieņemšanas un tuvākmīlestības pieredzi.

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” pāvests sveica klātesošās svētceļnieku grupas, to skaitā dažādu zemju universitāšu studentus, kas ir ieradušies uz pirmo Svētā Krēsla Komunikācijas dikastērija rīkoto tikšanos Vatikānā “Vatican Hackathon”. “Dārgie jaunieši,” teica pāvests, “ir skaisti likt Dieva dāvāto intelektu kalpojumā patiesībai un tiem, kam visvairāk ir vajadzīga palīdzība.”

I. Šteinerte/Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.