Sieviešu loma pāvesta Franciska mācībā

“Kristus augšāmcelšanās pirmās liecinieces ir sievietes. Un tas ir skaisti. Tā ir daļa no sieviešu misijas”. Šos vārdus 2013. gada 3. aprīlī, trīs nedēļas pēc savas ievēlēšanas par pāvestu, teica Francisks. Tā bija viņa otrā vispārējā audience. Drīz vien ticīgie sāka pierast pie jaunā pāvesta runas veida, bieži vien spontāna, iepriekš nesagatavota. Sieviešu labā, izceļot viņu vietu Baznīcā un sabiedrībā Francisks šais kalpojuma gados Pētera katedrā ir runājis daudzreiz. Viņš ir pieminējis arī tās sievietes, kas ir bijušas klāt viņa paša ticības gājumā. Ar lielu sirsnību Francisks atceras savu vecmāmiņu Rozi un vēl pavisam nesen, kādā no uzrunām pastāstīja par jaunu klostera novici, kas viņu turējusi savās rokās tikko dzimušu.

Tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai, aplūkosim pāvesta Franciska Maģistēriju par sievietēm.  Par viņām piemītošo ģenialitāti pašreizējā pāvesta mācība ir bagāta gan ar vārdiem, gan arī ar žestiem – sākot no kāju mazgāšanas rita, kurā pirmoreiz tika iekļauta sieviete un beidzot ar sieviešu cietumu apmeklējumu. Šī pontifikāta laikā aizvien pieaug arī Vatikāna nozīmīgos amatos nominēto sieviešu skaits. Arī par Krustaceļa meditāciju autori 2017. gadā tika izvēlēta sieviete, teoloģe Anna Marija Peletjē.

Ir jāievēro, ka pāvests Francisks, novērtējot sievietes lomu, vadās no teoloģiska skatījuma. Konkrētā gadījumā tas ir izpaudies, piemēram, viņam atgriežoties no Pasaules Jauniešu dienām Riodežaneiro 2013. gada 28. jūlijā, kad lidmašīnā sarunājoties ar žurnālistiem, Francisks apgalvoja, ka “Baznīca bez sievietēm ir kā Apustuliskā kolēģija bez Marijas”. Svētais tēvs uzsver, ka “Baznīcai ir sievietes būtība. Baznīca ir līgava un māte.” Nupat spēkā ir stājies lēmums ierakstīt Baznīcas liturģiskajā kalendārā Vissvētākās Jaunavas Marijas – Baznīcas Mātes svētkus.

Pāvests Francisks vairākkārt ir izteicis nožēlu, ka Baznīcā joprojām trūkst “padziļinātas teoloģijas par sievieti”. 2013. gada 12. oktobrī, pieņemot Pontifikālās Laju padomes locekļus sakarā ar 25. gadskārtu kopš svētā Jāņa Pāvila II apustuliskās vēstules “Mulieris dignitatem” iznākšanas, Francisks aicināja pajautāt, cik lielā mērā  Baznīcā ir klātesošas sievietes. “Baznīca ir sieviete, Baznīca ir māte,” viņš uzsvēra.

Svētais tēvs nemitējas nosodīt daudzo sieviešu paverdzināšanu, tai skaitā arī Baznīcā. “Es ciešu,” viņš saka, “kad redzu, ka sievietēm Baznīcā tiek atvēlēta verdzenes loma”. Īpaši pāvests to ir pieminējis 2016. gada 16. maijā, tiekoties ar Reliģisko ordeņu un kongregāciju ģenerālpriekšnieču Starptautiskās apvienības loceklēm. Viņas  Francisks iedrošināja teikt “nē” ikreiz, kad tiek prasīts kaut kas, kas vairāk atgādina vergošanu, nevis kalpošanu. “Ja kāds pretendē, lai klostermāsa vergotu, tas nozīmē, ka viņš mazvērtē šīs sievietes dzīvi un cieņu,” sacīja pāvests. Viņš uzsvēra, ka sievietes aicinājums ir kalpot, nevis vergot.

Vēstījumā Ģimeņu festivāla dalībniekiem Riva de Gardā 2014. gada 2. decembrī Svētais tēvs lika parūpēties, lai sievietes ekonomisku apstākļu dēļ nebūtu spiestas strādāt pārmērīgi smagu darbu. Francisks aicināja atcerēties, ka sievietes ieguldījums ģimenē sastāda ne ar ko nesalīdzināmu ieguldījumu sabiedrības dzīvē un nākotnē.

Īpaši nozīmīga ir uzruna, ko Francisks teica 2015. gada 7. februārī Pontifikālā Kultūras dikastērija plenārsēdē, kas bija sasaukta par tematu “Sieviešu kultūras. Vienlīdzība un atšķirības”. Pāvests apgalvoja, ka ir pienācis laiks, lai sievietes nejustos viešņas, bet gan pilntiesīgas dalībnieces dažādās sociālās un ekleziālās dzīves jomās. Viņš uzsvēra, ka tas ir neatliekams izaicinājums. Akcents tika likts uz sieviešu klātbūtni Baznīcā, uz viņu lielāku iesaistīšanu pastorālajā darbā. Kas attiecas uz visu sabiedrību kopumā, pāvests nosodīja sievietes ķermeņa padarīšanu par preci, daudzās verdzības formas, kurām ir pakļautas sievietes. Izskanēja aicinājums, lai tiktu pārvarēta pakļautība un veicināta savstarpēja mijiedarbība starp vīriešiem un sievietēm.

Pie tikko pieminētā temata Francisks atgriezās, pieņemot audiencē Pontifikālās Dzīvības akadēmijas pārstāvjus pagājušā gada 5. oktobrī. Viņš pamudināja vadīties pēc atjaunotas kultūras par sieviešu un vīriešu identitāti un atšķirībām. Tai pašā laikā pāvests kritizēja “neitrālas nostājas utopiju”, “bioloģiskās un psiholoģiskās manipulācijas ar vīriešu un sieviešu dzimumu”. Saskaņā ar Svētā tēva teikto, ir nepieciešama “vīrieša un sievietes alianse”, kas ir aicināta “ņemt savās rokās visas sabiedrības pārvaldi”.

Sievietēm, īpašā veidā Svēto Rakstu personām, Jaunavai Marijai, Francisks ir veltījis daudzas homīlijas viņa svinētajās rīta Svētajās Misēs Svētās Martas namā. Tā piemēram, 2015. gada 26. janvārī viņš pakavējās pie ticības tālāknodošanas nākamajām paaudzēm. “Kāpēc sievietes galvenokārt ir tās, kas nodod tālāk ticību?” viņš jautāja. Atbildi pāvests rosināja meklēt Jaunavas Marijas liecībā. “Tāpēc,” viņš teica, “ka tā, kas mums nesusi Jēzu, ir sieviete. Tas ir Jēzus izvēlētais ceļš. Viņš ir vēlējies, lai Viņam būtu māte. Arī ticības dāvana nāk caur sievietēm, tāpat kā Jēzus ir nācis caur Mariju.”

2016. gada 31. maijā Francisks runāja par “drosmīgajām sievietēm”, kas ik dienas dāvā prieku un dzīves piepildījumu citiem. Pagājušā gada 9. februārī, savukārt, Svētais tēvs uzsvēra, ka “bez sievietes pasaulē nav harmonijas.” “Sieviete ir tā, kas nes šo harmoniju un māca mums noglāstīt, maigi mīlēt un pasauli padara skaistu,” piebilda pāvests. Galu galā maigums, ko no savas mātes un vecmāmiņas ir saņēmis mazais Horhe, ir tas pats, ko Francisks tagad cenšas dāvāt pasaulei.

I. Šteinerte/VR