Ja mēs piedosim citiem, tad Dievs piedos arī mums

Neļaut iezagties sevī sarūgtinājumam un piedot citiem. Piedošana otram cilvēkam ir pirmais solis uz piedošanas saņemšanu no Dieva – atgādināja pāvests otrdienas, 6. marta, rīta Svētās Mises homīlijā. Francisks aicināja sargāties no briesmām, ko nes sev līdzi naids sirdī, un atzīt, ka esam grēcinieki.

Komentējot šīs dienas Pirmo lasījumu (sal. Dan 3, 25-34-43), Svētais tēvs uzsvēra, ka pirmais solis uz piedošanu ir sevis apsūdzēšana jeb sevis atzīšana par grēcinieku. Azarijs, iemests degošā krāsnī par to, ka atteicās noliegt Kungu, nežēlojas uz Dievu par savām mokām. Viņš nepārmet Kungam un nevēršas pie Viņa ar savām pretenzijām, sakot, piemēram, kā gan Dievs to varēja pieļaut, jo viņš taču bija uzticīgs. Azarijs turpina cildināt Dievu par Viņa lielumu un uzticību un aiziet līdz pašai ļaunuma saknei, atzīstot savas tautas grēkus.

Šai sakarā pāvests sacīja: “Sevis apsūdzēšana ir kristīgās gudrības sastāvdaļa; nevis citu, bet sevis apsūdzēšana. Es sagrēkoju. Ejot pie grēksūdzes, paturēsim prātā, ka lielais Dievs mums ir devis tik daudz, bet es, diemžēl, sagrēkoju. Es apvainoju Kungu un tāpēc lūdzu, lai Viņš mani atpestī”.

Turpinājumā Francisks, jokojot, minēja, ka kāda sieviete grēksūdzē ilgi jo ilgi uzskaitīja savas vīramātes grēkus, cenšoties sevi attaisnot, līdz beidzot priesteris viņai teica: “Labi, un tagad, lūdzu, sūdziet savus grēkus”. Svētais tēvs atgādināja, ka ir svarīgi atzīties savos grēkos, jo, kā saka Azarijs: “Tie, kas paļaujas uz Tevi, nenonāk kaunā”. Kungs pieņem mūsu satriekto un nožēlas pārņemto sirdi. Ja mēs sakām patiesību Kungam, tad Viņš “aizbāž mums muti” un neļauj runāt tālāk, kā to darīja pazudušā dēla tēvs – teica pāvests. Kungs savā mīlestībā mums vienmēr visu piedod, bet… ar vienu nosacījumu, proti, ja mēs piedodam citiem (sal. Mt 18, 21-35). To izdarīt nav viegli, jo mūsu sirdī ieperinās sarūgtinājums. Mēs ļoti bieži staigājam ar veselu pāridarījumu “sarakstu” un domājam: “Šis man izdarīja, to un to, un to…”.

Līdz ar to Francisks aicināja sargāties un neļaut velnam iekalt mūs naida un sarūgtinājuma ķēdēs, un mudināja nekautrēties atzīties Kunga priekšā savos grēkos. Divas lietas var mums palīdzēt izprast piedošanas loģiku: “Tu, Kungs, esi liels, bet es, diemžēl, grēkoju” un “Jā, es tev piedošu septiņdesmit reizes pa septiņām, ja vien tu piedosi citiem”.

J. Evertovskis - Vatikāns