2018-03-05 14:02:00

Ticība un reliģija nav "izrāde"


Pirmdienas, 5. marta, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests atgādināja, ka ir jāmainās ne tikai mūsu darbiem un jūtām, bet arī mūsu domāšanai. Mums jāpievērš uzmanība gan tam, ko mēs domājam, gan arī tam, kā mēs domājam. Baznīca prasa, lai mēs atgrieztos un dzīvotu saskaņā ar Kristus mācību.

Baznīca saka, ka mums jāatgriežas ar saviem darbiem. Tā runā par gavēšanu, žēlsirdības darbiem un gandarīšanu. Tā aicina, lai mēs atjaunotos savos darbos, lai tie būtu darīti kristīgā veidā, ņemot vērā to, ko māca Kalna svētības. Baznīca runā arī par jūtu atgriešanos. Mūsu jūtām arī ir jāmainās. Šeit der atgādināt līdzību par Labo samarieti un padomāt par līdzjūtību. Mums jākļūst līdzjūtīgākiem. Mūsu jūtām jābūt kristīgām jūtām. Bez tam, šodien jārunā arī par domāšanas veida maiņu – uzsvēra Francisks. Kāds ir mans domāšanas stils? – varam sev pajautāt. Vai tas ir kristīgs, vai pagānisks? Tā ir vēsts, ko šodien mums sludina Baznīca.

Komentējot šīs dienas Pirmo lasījumu par spitālīgā Nāmanu izdziedināšanu (sal. 2 Ķēn 5, 1-15a), pāvests atgādināja, ka ticība un reliģija nav “izrāde”. Pravietis Elijs lika slimajam Nāmanam septiņas reizes nomazgāties Jordānā, bet Nāmans jutās pazemots, sadusmojās un gribēja atteikties to darīt. Tomēr kalpu pierunāts, viņš to izdarīja un kļuva tīrs. Svētais tēvs paskaidroja, ka šis vīrs gaidīja “izrādi”. Taču Dievs rīkojas citādi. Viņš dziedina citādā veidā.

Līdzīgi notiek arī ar Jēzu, kad Viņš atgriežas Nācaretē un ienāk sinagogā (sal. Lk 4, 24-30). Sākumā ļaudis ir apmierināti un apbrīno Viņu, bet tad viņu attieksme mainās un tie sāk kurnēt, sakot, kas tad ir Viņš? Vai tik Viņš nav galdnieka dēls? Kurā augstskolā Viņš ir mācījies? Viņš taču ir Jāzepa dēls. Vispirms Viņu apbrīno, bet jau pēc brīža grib nogalināt. Pāvests atzina, ka arī šie sinagogas vīri gaidīja “izrādi”. Viņi gaidīja brīnumus un apgalvoja, ka tad nu gan ticēs. Jēzus norāda, ka neviens pravietis nav labvēlīgi uzņemts savā tēvijā. Nereti arī mēs gaidām “izrādi”. Mēs domājam, ka kāds atnāks, uztaisīs “šovu” un tad gan mēs labosimies. Reliģija nav “izrāde” – uzsvēra Francisks. Ticība nav “izrāde”. Mūsu sirdī darbojas Dieva Vārds un Svētais Gars.

Tāpēc Baznīca mūs aicina mainīt savu domāšanas veidu. Mēs varam noskaitīt visu Ticības apliecinājumu, zināt visas Baznīcas dogmas, bet, ja mēs to nedarīsim kristīgā garā, tad tam nebūs nekādas jēgas. Pāvests atzina, ka mēs neesam pieraduši runāt par atgriešanos savās domās. Mēs runājam par savu rīcības maiņu, bet ne tik daudz par domāšanas veida maiņu. Viņš aicināja uzdot sev jautājumu: “Kādā garā es domāju? Vai es domāju saskaņā ar Kunga garu vai pēc sava prāta? Vai savās domās vados saskaņā ar savas kopienas garu, vai – kādas šauras grupas, sociālās šķiras vai politiskās partijas garu? Vai mani vada Dieva Gars, vai pasaulīgais gars? Noslēgumā Francisks aicināja lūgt no Kunga žēlastību spētu izšķirt, kad mūs pārņem pasaulīgā domāšana un kad domājam saskaņā ar Dieva prātu, kā arī lūgt žēlastību spēt izmainīt savu domāšanas veidu.

J. Evertovskis – Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.