Būsim žēlsirdīgi pret citiem un kaunēsimies par saviem grēkiem!

Kāda ir mūsu attieksme pret otru cilvēku un kādas ir mūsu attiecības ar Dievu? – mēs esam aicināti pārdomāt šo jautājumu, klausoties vai lasot pāvesta 26. februāra rīta Svētās Mises homīliju. Viņš atgādināja, ka Baznīca Lielajā gavēnī mudina mūs iekšēji atjaunoties. Šodienas īsajā Evaņģēlija fragmentā lasām: “Esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs. Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti; nepazudiniet (…), piedodiet (…), dodiet (…)” (Lk 6, 36-38).

Komentējot minēto fragmentu, Francisks uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi būt žēlsirdīgiem pret citiem, pazemīgiem Dieva priekšā un iemācīties kaunēties par saviem grēkiem jeb, pareizāk sakot, izlūgt no Dieva šo kauna sajūtas žēlastību.

Katrs no mums varētu padomāt, kā es izturos pret otru cilvēku? Vai es, gadījumā, netiesāju otru? Cik gan bieži mūsu sarunu temats ir citu apspriešana jeb kritizēšana – atzina Svētais tēvs. Citu kritizēšana ir nejauka lieta. Vienīgais tiesnesis, taču, ir Kungs. Mēs esam aicināti būt žēlsirdīgi pret citiem. Ja mēs būsim žēlsirdīgi viens pret otru, tad arī Dievs būs žēlsirdīgs pret mums. Turklāt, Dieva priekšā mums vajadzētu būt pazemīgiem, tas ir, atzīt, ka esam grēcinieki.

Mēs zinām, ka Dieva taisnība ir žēlsirdība. Mums ir jāsaka tā: “Tev pienākas taisnība, bet mums – kauns. Tad, kad Dieva taisnība “satiekas” ar mūsu kaunu, rodas piedošana. Vai es apzinos, ka esmu grēkojis pret Kungu? Vai ticu, ka Kungs ir taisnīgs? Vai es ticu, ka Viņš ir žēlsirdīgs? Vai es kaunos Dieva priekšā par to, ka esmu grēcinieks? Mums jālūdz kauna sajūtas žēlastība – sacīja pāvests.

Kauna sajūta ir liela žēlastība – viņš uzsvēra, aicinot paturēt prātā to, ka ar kādu mēru es tiesāšu, ar tādu mēru arī pats tikšu tiesāts. Ja es kaut ko par otru saku, tad to jādara ar lielu mīlestību un žēlsirdību.

J. Evertovskis – Vatikāns