Ja gavēsim, tad darīsim to bez izlikšanās un sniegsim palīdzību citiem

Piektdienas, 16. februāra, Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja, ievērojot gavēni, sargāties no citu nievāšanas un liekulības. Īsta gavēšana ietver sevī palīdzības sniegšanu citiem – viņš uzsvēra.

Ja cilvēks gavē un mēģina izrādīties citu priekšā, viņš nereti arī nievā tos, kuri negavē. Šodienas pirmajā lasījumā tam pievērš uzmanību pravietis Isajs (sal. 58, 1-9a). Viņš runā par gavēšanu strīdos un ķildās, un uzdod jautājumu: Vai tad tāds ir gavēnis, ko Dievs vēlas? Tāpēc Francisks savā homīlijā ieteica pārdomāt, kā mēs, ticīgie, gavējot, izturamies cits pret citu. Viņš atgādināja, ka gavēšana ir viens no mūsu Lielā gavēņa laika uzdevumiem. “Ja nespēj ievērot pilnīgu gavēni, tādu, ka izsalkums būtu jūtams līdz pat kauliem, tad gavē vismaz drusciņ, bet, galvenais, dari to patiesi”, viņš mudināja.

“Negavējiet tā, kā šodien, lai jūsu troksnis būtu dzirdams augstumos!”, brīdina pravietis Isajs. Tā mēs rīkojamies – atzina pāvests. Mēs apgalvojam, ka gavējam, jo mēs esam katoļi. Mēs sakām: “Es taču piederu tādai vai tādai asociācijai, mēs vienmēr gavējam, mēs gandarām”. Vai jūsu gavēšana ir patiesa, vai varbūt par to skandināt visapkārt un gribat, lai citi to redz un saka: “Paskat, cik viņš ir kārtīgs…!” Tas ir grims. Tā ir tikumu nobalsināšana – norādīja Francisks.

Tieši par šo tikumu balsināšanu jeb grimēšanu runā pravietis Isajs, kad piemin aizņemtību ar saviem darījumiem, strīdus un strādnieku apspiešanu. “Nabaga strādnieki”, sacīja Svētais tēvs. “Viņiem nākas gavēt tāpēc, ka nav ko ēst, un tu viņus vēl nievā!” Tas nav iespējams! “Tu nevari, no vienas puses, būt kontaktā ar Dievu, bet, no otras puses – ar velnu”, viņš brīdināja, atgādinot, ka “grimēties” drīkstam, bet – ar smaidu. Mums “jāgrimē” savu seju ar smaidu, lai neizrādītu citiem, ka mēs gavējam. Mums jāgavē, lai palīdzētu citiem.

Turpinājumā pāvests paskaidroja, ka gavēt nozīmē arī tiekties būt pazemīgam, domājot par saviem grēkiem un lūdzot no Kunga piedošanu. Mums vajadzētu padomāt, kā būtu, ja tas vai cits grēks, ko esam izdarījuši, nāktu atklātībā un parādītos avīžu slejās. Vai mums nebūtu par to liels kauns?

Minētajā lasījumā pravietis Isajs raksta: “Vai tad drīzāk šis nav tas gavēnis, ko vēlos: saraut ļaunuma važas, atraisīt nebrīves valgus, atlaist apspiestos brīvus, salauzt ikkatru jūgu; vai tad ne savu maizi dalīt ar izsalkušo, ievest mājās trūcīgos un klīstošos?” Šajā sakarā Francisks aicināja sabiedrību saraut jebkādas netaisnības važas.

“Šeit es domāju par daudzām mājkalpotājām, kuras ar savu darbu pelna maizi un tiek pazemotas un nievātas”, viņš turpināja. “Nekad neesmu varējis aizmirst kādu epizodi no bērnības… Būdams bērns, aizgāju pie sava drauga un redzēju, ka viņa mamma iesita mājkalpotājai pļauku. Man jau ir 81 gads…, bet neesmu to aizmirsis. Kāds varētu iebilst: ‘Nē, tēvs, es taču nekad neiepļaukāju’. Bet kā tu izturies? – jājautā. Vai tu izturies pret mājkalpotāju kā personu vai verdzeni? Vai tu maksā viņai taisnīgu algu? Vai tu dod viņai brīvdienas? Vai izturies pret viņu kā cilvēku vai varbūt kā pret dzīvnieku? Padomājiet par to! Mūsu mājās un iestādēs strādā mājkalpotājas. Kā es pret viņām izturos?”

Mājkalpotājas vai strādniekus nedrīkst uzskatīt par zemākām būtnēm. Viņi ir apveltīti ar to pašu personas cieņu kā mēs, jo visi ir radīti pēc tā paša Dieva attēla. Pāvests uzsvēra, ka strādnieku izmantošana līdz ar to ir “smags grēks”. Pravietis Isajs saka, ka gavēt nozīmē dalīties maizē ar izsalkušo, pieņemt savās mājās nabagus, apģērbt kailos un nenonievāt savus tuvākos. Šajā kontekstā Francisks pieminēja, ka šodien tiek diskutēts par to, vai dot pajumti tiem, kuri to lūdz. Homīlijas noslēgumā viņš mudināja “gandarīt”, “sajust mazliet izsalkumu”, Lielā gavēņa laikā “vairāk lūgties”, kā arī pārdomāt, kā izturamies pret citiem.

“Vai savu gavēšanu es saistu ar palīdzības sniegšanu citiem?”, viņš jautāja. “Ja gavēšana tevi neved pie palīdzēšanas citiem, tad tā ir izlikšanās. Tā nav patiesa gavēšana, tu dzīvo dubultu dzīvi. Tu izliecies par kristieti. Tu tēlo, ka esi taisnīgs. Tu rīkojies kā farizejs, jo sirdī tu neesi nekāds kristietis. Tāpēc esam aicināti lūgt žēlastību, dzīvot saskaņā. Ja es nespēju kaut ko izdarīt, tad labāk, lai to nedaru, bet tikai lai neizliekos! Svarīgi no visas sirds darīt to, ko varu izdarīt. Lai Kungs mums dod šo žēlastību!” – vēlēja Francisks.

J. Evertovskis - Vatikāns