Svētā Eģīdija kopienai – 50

50 darbības gadi ir apritējuši Svētā Eģīdija kopienai. Tās vēsture aizsākās 1968. gada 7. februārī Romā, kad jauns liceja audzēknis Andrea Rikkardi kopā ar dažiem citiem studiju biedriem par savu dzīves mērķi izvēlējās “mainīt pasauli”. Šodien Svētā Eģīdija kopiena, kuru pāvests Francisks dēvē par 3P, jeb “preghiera, poveri, pace”, tulkojumā “lūgšana, nabadzīgie, miers”, turpina sekot savam sākotnējam sapnim. Gadu gaitā tā ir iemantojusi daudzus draugus un atbalstītājus visā pasaulē. Kopienas locekļi šodien sastāda 60 tūkstošus cilvēku un darbojas vairāk nekā 70 visu kontinentu valstīs. Pārsvarā tie ir laji, kas pārstāv dažādas vecuma un sociālās grupas. Taču kopienas draugu vidū ir arī daudzi bīskapi, priesteri, reliģisko ordeņu un kongregāciju, kā arī citu kopienu piederīgie.

“Mums ir liels prieks, ka šais gados kopā ar daudziem cilvēkiem pasaulē esam atklājuši Evaņģēlija prieku,” saka kopienas prezidents Marko Impaļjaco. Svētā Eģīdija vārds līdzīgi domājošo draugu grupai tika dots septiņdesmitajos gados, pamatojoties uz tāda paša nosaukuma nelielu baznīciņu Trasteveres kvartālā, kurā tie pulcējās. No šejienes kopienas locekļi devās uz eksistenciālajām perifērijām, kalpodami nabadzīgajiem – bezpajumtniekiem, vientuļajiem sirmgalvjiem, bērniem, kas mīt uz ielas Āfrikā un Latīņamerikā, mazgadīgajiem, kas aug kopienas nodibinātajās “Miera skolās”, AIDS slimniekiem un daudziem citiem. Lielu nozīmi Svētā Eģīdija kopiena piešķir starpreliģiju dialogam, kura galvenais mērķis ir miers. Izšķirošs ieguldījums dialoga labā ir miera līgums, kas tika parakstīts 1992. gada 4. oktobrī Mozambikā, kur pilsoņu karš bija paņēmis ap miljons cilvēku dzīvības.

Šodien kopiena turpina atbildēt uz lielo izaicinājumu celt cilvēciskāku pasauli. Tā ir iniciatore arī tā dēvētajiem “humanitārajiem koridoriem”, kuru ietvaros ir palīdzēts rast mājvietu un droši pārvietoties tiem, kas bēg no kara.

Sestdienas, 10. februāra vakarā Svētā Eģīdija kopiena atzīmēs savu 50. gadskārtu ar Svēto Misi Jāņa Laterāna bazilikā. Svinības vadīs Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins. Liturģijas beigās sekos mielasts kopā ar aprūpējamajiem Romas iedzīvotājiem, tai skaitā ar bezpajumtniekiem, migrantiem un tiem, kas Itālijā ieradušies jau minēto “humanitāro koridoru” ietvaros. Svētā Eģīdija kopienā nav viegli atšķirt tos, kas palīdz un kam tiek palīdzēts, jo tā vadās pēc principa, ka ikviens cilvēks var palīdzēt otram cilvēkam.

I. Šteinerte/VR