Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Baznīca un sabiedrība \ Baznīca pasaulē

"Salus populi Romani" ikonas saikne ar Romu un tās bīskapiem

Salus populi Romani ikona

09/02/2018 16:07

Cieša saikne vieno pāvestu Francisku ar Jaunavu Mariju, kas tiek godināta caur “Salus populi Romani” attēlu. Īpaši dārgs tas ir Romas iedzīvotājiem. Savukārt, pāvests ir Romas bīskaps.

28. janvārī Francisks svinēja Svēto Misi Marijas Lielākajā bazilikā, kur atrodas minētais attēls. Tā bija jau 58. reize, kopš viņš pāvesta kārtā devās uz šo dievnamu. To viņš dara ikreiz pirms ārzemju ceļojumiem, kā arī atgriežoties no tiem. Pirmoreiz Eskvilīna pakalnu, uz kura ir uzbūvēta Marijas Lielākā bazilika, Francisks apmeklēja 2013. gada 14. martā, dienu pēc savas ievēlēšanas par pāvestu. Viņš šeit ieradās jau agrā rītā, lai sevi un savu pontifikātu uzticētu Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Svētais tēvs nolika ziedu pušķi uz viņas altāra, un lūdzās, lai Dievmāte sargā arī Romas pilsētu.

Pie “Salus populi Romani” ikonas pāvests ir radis ierasties ne tikai pirms un pēc starptautiskajiem ceļojumiem, bet arī citos nozīmīgos brīžos. Piemēram, dienā, kad Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkus, dodoties tradicionālajā ceļojumā uz Spānijas laukumu Romā, viņš neaizmirst iegriezties arī svētnīcā uz Eskvilīna pakalna. Tāpat kā citi pāvesti, arī Vissvētākā Sakramenta svētkos viņš šeit noslēz Euharistisko procesiju, kurā kopā ar ticīgajiem pa lielu platānu koku ieskauto Merulāna ielu ierodas no Laterāna bazilikas.

28. janvārī apmeklēt “Salus populi Romani” Svēto tēvu pamudināja tikko beigušies ikonas restaurācijas darbi. Par attēla atjaunošanu parūpējās Vatikāna muzeju laboratorijas darbinieki. Rezultātā ir kļuvis iespējams apbrīnot ikonas sākotnējās krāsas. Ierodoties Marijas Lielākajā bazilikā, pāvestu priecēja arī jauns dievnama apgaismojums ar LED spuldzītēm, kas par veseliem 80% ļaus ietaupīt elektroenerģiju. 19. janvārī apgaismojumu atklāja Spānijas karalis Huans Karloss Di Borbone un viņa dzīvesbiedre Sofija. Huans Karloss pastāstīja par personīgo saikni ar Romas pilsētu, kur viņš ir piedzimis pirms 80 gadiem. “Esmu īsts Romas romietis,” viņš teica ceremonijā. Šeit no kardināla Eugēnija Pačelli rokām viņš ir saņēmis arī kristību. Spānijas karalis atgādināja arī par tradicionālo saikni, kas Marijas Lielāko baziliku vieno ar Spānijas kroni, proti, Spānijas karalis ir šīs bazilikas protokanoniķis. Tās ir privileģētas attiecības, ko 1953. gadā ar bullu “Hispaniarum fidelitas” aizsāka pāvests Pijs XII.

“Salus populi Romani” svētgleznas sakrālā saikne ar Romas pilsētu un jo īpaši ar tās bīskapiem savas saknes ir laidusi pirms daudziem gadsimtiem. Ar to ir saistīti brīnumaini notikumi un tradīcijas, kas ir iespiedušās daudzu paaudžu sirdīs. Romieši un pāvests nav mitējušies steigties pie Dievmātes gan Baznīcas, gan arī pilsoniskās dzīves svarīgākajos notikumos. Tāpat “Salus populi Romani” palīdzība ir lūgta nelaimes gadījumos, tādos, kā lielais mēris, dabaskatastrofas un kari. Ikona bieži tika nesta pa Romas ielām. 1853. gadā pāvests Gregors Lielais tās priekšā lūdzās, lai pilsēta tiktu pasargāta no holēras epidēmijas. Par to liecina izcilais dzejnieks Džuzepe Džoakino Belli romiešu dialektā uzrakstītā sonetā, kurā apraksta procesiju, kas notikusi spēcīga lietus laikā.

1931. gadā, sakarā ar 1500 gadu jubileju kopš Efezas koncila, pāvests Pijs XI Romā sarīkoja speciālu mariānisko kongresu, lai svinīgi pagodinātu romiešu iemīlēto brīnumdarītāju ikonu. Tā bija dārga arī pāvestam Pijam XII. 1950. gadā viņš proklamēja Debesīs Uzņemtās dogmu, bet 1954. gadā arī viņš ierosināja svinēt mariānisko gadu. Šai gadā ar encikliku “Ad caeli regina” Pijs XII pasludināja Dievmāti par Debesu Karalieni. Mariāniskā gada noslēgumā pāvests Pačelli ieviesa Marijas Karalienes svētkus, par svinību dienu izvēloties 31. augustu. Vēlāk tā tika pārcelta uz 22. augustu. Ikona “Salus populi Romani” tika atvesta uz Svētā Pētera baziliku, kur notika tās svinīga kronēšana.

1978. gada 8. decembrī, kad Marijas Lielāko baziliku pirmoreiz apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, viņš Svētās Mises homīlijā pieminēja savu priekšgājēju Pāvilu VI. Šis pāvests 1964. gada 21. novembrī tika aicinājis koncila tēvus doties uz “visvairāk godājamo Romas mariānisko svētnīcu, lai izteiktu prieku un pateicību” par dogmātiskās konstitūcijas “Lumen gentium” proklamēšanu. Tieši svētais poļu tautības pāvests 2000. gadā, Pasaules Jauniešu dienās, kas notika Romā,  ikonu “Salus populi Romani” uzticēja jauniešiem. Vēlāk, sākot ar 2005. gadu, kad Pasaules Jauniešu dienas notika Ķelnē, kuras vadīja pāvests Benedikts XVI, šīs ikonas kopija kopā ar Pasaules Jauniešu dienu krustu uzsāka svētceļojumu pa dažādām pasaules valstīm.

I. Šteinerte/Vatikāns

09/02/2018 16:07