2018-02-03 17:50:00

Vairāk skatīties nevis viedtālruņa ekrānā, bet sava brāļa acīs


Kunga prezentācijas svētnīcā svētkos Baznīca atzīmē Konsekrētās dzīves dienu. Piektdienas, 2. februāra, vakarā Svētā Pētera bazilikā pāvests vadīja Euharistijas svinības, kuru laikā kārtējo reizi uzstājīgi aicināja visas Dievam veltītās personas aizvien no jauna iziet pretī Jēzum, satikties ar Viņu un palīdzēt Viņu satikt mūsdienu cilvēkiem. Tikšanās ar Dievu ir konsekrētās dzīves būtība – uzsvēra Francisks.

Komentējot Evaņģēlija fragmentu par Jēzus veltīšanu Kungam Jeruzālemes svētnīcā (sal. Lk 2, 22-40), Svētais tēvs norādīja, ka tur satikās divas paaudzes. Marija un Jāzeps pārstāvēja jauno paaudzi, bet Simeons un Anna – veco paaudzi. Tā abiem pāriem bija savstarpējas bagātināšanās iespēja. Marija un Jāzeps, pateicoties abiem sirmgalvjiem, varēja no jauna atklāt savas tautas saknes, bet Simeons un Anna šajos divos jaunajos cilvēkos varēja ieraudzīt savu sapņu piepildījumu. Šī iespēja radās pateicoties tam, ka viņu vidū atradās Jēzus. Kungs bija centrā.

Šajā sakarā homīlijā pāvests atgādināja, ka visa avots ir satikšanās ar Dievu, un uzsvēra to, cik ļoti svarīga ir jaunās un vecās paaudzes satikšanās. Jaunieši ir aicināti atvērt jaunas durvis, taču pie sirmgalvjiem atrodas šo durvju atslēgas – sacīja Francisks. Ja nenotiks abu pušu satikšanās, tad nebūs nākotnes – viņš uzsvēra. Mūsu straujais dzīves ritms nav tā labākā augsne, kurā varētu notikt satikšanās ar otru. Nereti baiļu dēļ tiek aizvērtas durvis.

Konsekrētajām personām Svētais tēvs atgādināja, ka viņu vidū tam nevajadzētu notikt. Brālis un māsa, ko Dievs man dod, ir daļa no manas dzīves. Viņi ir dāvana, ko man pienākas sargāt. Tāpēc vairāk vajadzētu skatīties nevis viedtālruņa ekrānā, bet sava brāļa acīs, vajadzētu balstīties nevis tik daudz uz dažādiem projektiem, cik uz pašu Kungu. Ja mēs priekšplānā izvirzām savus projektus, tehniskos līdzekļus un struktūras, tad zūd konsekrētās dzīves pievilcība un tā vairs neuzrunā; tā vairs neplaukst, jo tiek aizmirstas tās saknes.

Tātad, konsekrētās dzīves pamatā ir tikšanās ar Jēzu, apmaiņa starp Dieva mīlestības iniciatīvu un mūsu atbildi, kas ir patiesas mīlestības atbilde tad, kad nesakām “jā, bet…”, bet, kad sekojam Jēzum. Runājot par izvēli starp pasaulīgo un konsekrēto dzīvi, pāvests norādīja, ka pirmajā gadījumā cilvēks meklē savas personīgās intereses un baudas, un beigās paliek tukšām rokām un tukšu sirdi, bet otrajā gadījumā – viņš atsakās no bagātībām, atbrīvo savu sirdi no ikvienas piesaistīšanās laicīgajām lietām, lai tikai mīlētu Dievu un citus cilvēkus Viņš izvēlas pazemīgu paklausību un piedzīvo to, ka Jēzus piepilda viņa sirdi.

Norādot uz veco Simeonu, kurš ņēma rokās Bērnu Jēzu, Francisks aicināja arī konsekrētās personas atkārtot šo žestu. Viņš tās mudināja “ņemt rokās Kungu”, jo tā ir pretinde gan pārspīlētam misticismam, kad cilvēks ieraujas sevī un novēršas no citu sabiedrības, gan arī – pārspīlētai skriešanai un visa kā drudžainai darīšanai. Satikšanās ar Jēzu palīdz atrast pareizo ceļu gan pārāk dievbijīgiem sentimentālistiem, gan arī tiem, kuri drudžaini visur skrien un darbojas. Bez tam, tikšanās ar Jēzu ir līdzeklis, kas palīdz ārstēt normālās dzīves rezultātā iestājušos “paralīzi”. Lai uzturētu dzīvu garīgās dzīves liesmu, ir ļoti svarīgi pašiem satikties ar Jēzu un palīdzēt Viņu satikt citiem. Ja mēs kopā ar brāļiem satiekam Jēzu, tad varam izsargāties gan no pagātnes nostaļģijas, gan arī no bailēm par nākotni. Mūsu sirds nepieķeras ne pagātnei, ne nākotnei, bet pilnīgā mierā izdzīvo Dieva šodienu.

J. Evertovskis - Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.