Pāvests tiekas ar Itālijas konsultāciju padomi cīņai pret augļošanu

Sestdien, 3. februārī pāvests pieņēma audiencē Itālijas konsultāciju padomes locekļus, kas cīnās pret augļotājiem. Augļošana ir sens fenomens. Pāvests atzīmēja, ka tas, diemžēl, pastāv joprojām, un viņa vārdiem izsakoties, “ir kā čūska, kas žņaudz savu upuri”.

Pirmo konsultācijas centru cīņai pret augļošanu Itālijā 1991. gadā nodibināja priesteris Massimo Rastrelli. Šodien visā valsts teritorijā darbojas jau vairāki konsultācijas centri. Pāvests tos nosauca par cilvēcības skolām, kurās mācās likumību. Pirmajos 26 darbības gados Itālijas konsultāciju apvienība pret augļošanu no augļotāju nagiem ir izglābusi vairāk nekā 25 tūkstošus ģimeņu, pasargājot to mājas un dažreiz arī nelielus uzņēmumus. “Jūs viņiem esat palīdzējuši atgūt cilvēcisko cieņu, kura tiem bija atņemta. Un par to esat pelnījuši lielu atzinību,” saviem šīsdienas viesiem teica pāvests.

Svētais tēvs aicināja aizsargāt cilvēkus pret parādu jūgu, kuros viņi ir nonākuši, lai izdzīvotu, vai pasargātu savu uzņēmumu. Francisks teica, ka tas ir iespējams, izglītojot dzīvot pieticīgi, izglītojot tādam dzīves stilam, kur cilvēks iemācās atšķirt pārmērību no nepieciešamā. Ir jāiemācās atbildība, lai nenonāktu parādos, mēģinot iegādāties lietas, no kurām patiesībā varētu atteikties. “Ir svarīgi atgūt pieticības un uzupurēšanās tikumu,” teica pāvests. Viņš paskaidroja, ka pieticība palīdz nepalikt par lietu vergiem. Ir jāsaprot, ka no dzīves nevar paņemt visu, ko gribas.

Francisks uzsvēra, ka ir nepieciešams audzināt likumības un godīguma mentalitāti gan katrā cilvēkā, gan arī institūcijās, attīstīt brīvprātības garu un atvērtību pret tiem, kam ir vajadzīga palīdzība. Pāvests teica, ka ekonomiskās un finansu krīzes pamatā vienmēr ir tāda dzīves uztvere, kas pirmajā vietā izvirza peļņu, nevis personu. Cilvēciskā cieņa, ētika, solidaritāte un kopējais labums vienmēr ir jāliek ekonomiskās politikas centrā. No sabiedriskajām institūcijām tiek gaidīts, lai tās neveicinātu, piemēram, azartspēļu izplatību. Augļošanu pāvests turpināja raksturot sekojošiem vārdiem:

“Augļošana ir smags grēks. Tā nogalina dzīvību, bradā cilvēka cieņu, veicina korupciju un rada šķēršļus kopējam labumam. Augļošana novājina arī valsts sociālo un ekonomisko pamatu. Ar daudziem nabadzīgajiem, daudzām parādos ieslīgušām ģimenēm, daudziem smagu noziegumu upuriem un daudziem korumpētajiem neviena valsts nevar plānot ekonomikas atveseļošanu, nedz arī justies drošībā.”

Itālijas konsultāciju padome pret augļošanu par savu debesīgo aizbildni ir izvēlējusies svēto Mateju. Viņš, tāpat kā Zakejs, bija muitnieks. Jēzus Mateju uzlūkoja ar žēlastību un izvēlējās viņu par savu apustuli. Pāvests lūdzās, lai Kungs iedvesmo un atbalsta sabiedriskās autoritātes, lai indivīdi un ģimenes varētu izmantot likumā noteiktos labumus tāpat kā jebkura cita ekonomiskā realitāte. Lai Kungs iedvesmo un atbalsta atbildīgos par banku sistēmu, lai viņi uzrauga kredītinstitūciju ētisko kvalitāti. Pāvests atzīmēja, ka pasaulē ir radušās un izplatījušās arī daudzas bankas, lai no augļotājiem pasargātu nabadzīgos, neprasot no tiem ķīlu un intereses.

Francisks aicināja neatraut skatienu un sirdi no Jēzus, uzkavēties pie Evaņģēlija lappusēm, caur kurām Viņš satiek nabazīgos un ubagotājus, lepras slimkniekus un triekas skartos, un pieceļ tos kājās, atgriežot tiem cieņu un nākotni. “Nostājoties pret augļošanu un korupciju, arī jūs varat viest cerību un piešķirt spēku upuriem, lai tie varētu atgūt uzticību un atrisināt savas problēmas,” teica pāvests Itālijas konsultāciju padomes locekļiem, kas cīnās pret augļošanu. Francisks teica, ka viņi var kalpot arī kā aicinājums uz cilvēcību un taisnību, kā sirdsapziņu uzmodinātāji tiem, kas naudas vārdā ir spējīgi nogalināt brāļus. Bez tam, Svētais tēvs iedrošināja veikt dialogu ar atbildīgajiem ekonomikas un finansu jomās, lai varētu veicināt iniciatīvas, kas apkarotu augļošanu.

Jāpiebilst, ka līdzās augļošanas apkarošanas padomes locekļiem, audiencē pie pāvesta bija ieradušies arī vairāki kādreizējie augļošanas upuri. Pāvests atgādināja, ka ar Dieva palīdzību un daudzu brāļu solidaritāti, tie ir spējuši uzsākt jaunu gājumu.

I. Šteinerte/Vatikāns