2018-01-31 15:31:00

Vārda liturģijas laikā "ēterā iziet" pats Dievs


Dievkalpojuma laikā nepļāpāt, lasījumus neaizvietot ar citiem tekstiem un pie lasīšanas laist tos, kuri “prot” lasīt – tās bija pāvesta trešdienas vispārējās audiences laikā izteiktās norādes. Turpinot skaidrot Svētās Mises nozīmi, 31. janvāra katehēzē viņš pievērsās Dieva Vārda liturģijai. Šī liturģija ir Mises neatņemamā sastāvdaļa. Mēs sapulcējamies tieši tādēļ, lai dzirdētu, ko Dievs mūsu labā ir darījis un ko Viņš domā darīt turpmāk. Tā ir sava veida “tiešsaiste” ar Dievu. Viņš “iziet ēterā” un mūs uzrunā “pa taisno”, jo tad, “kad Baznīcā tiek lasīti Svētie Raksti, pats Dievs uzrunā savu tautu, un Kristus, būdams klātesošs savā vārdā, sludina Evaņģēliju”.

Šajā sakarā Francisks aicināja pārdomāt, kā mēs “uzvedamies” laikā, kad tiek lasīti lasījumi. Viņš atzina, ka bieži vien ticīgie tai laikā ir izklaidīgi un savā starpā sarunājas, apmainās ar dažādām piezīmēm, piemēram, viņi saka: “Paskaties, paskaties, kāda tai ir cepure… Smieklīgi…”. Vai tad Dieva Vārda lasīšanas laikā ir jāapmainās ar šādām piezīmēm? – jautāja Svētais tēvs. “Nē, jo ja tu ar citiem pļāpā, tad tu neklausies Dieva Vārdu!”, viņš atgādināja. Tā vietā, brīdī, kad tiek lasīti lasījumi, psalms un Evaņģēlijs, mums ir jāklausās, ir jāatver sava sirds, jo pats Dievs mūs uzrunā. “Mums nevajadzētu domāt vai runāt par citām lietām! Vai sapratāt?” – viņš jautāja.

Pāvests atgādināja, ka mēs esam aicināti klausīties Dieva Vārdu ar ticību, pieņemt to savā sirdī, lai pēc tam saskaņā ar to dzīvotu. “Klausīšanās ir ļoti svarīga lieta”, viņš uzsvēra.” Dažreiz mēs varbūt ne visu saprotam, jo daži lasījumi nav tik viegli saprotami. Tomēr Dievs vienalga mūs uzrunā. Tāpēc jābūt klusiem un jāklausās Viņa Vārds. Neaizmirstiet to! Kad Misē lektors sāk lasīt lasījumus, tad mēs klausāmies Dieva Vārdu”, teica Francisks.

Turpinājumā pāvests norādīja, ka klausīšanās, īstenībā, ir dzīvības jautājums. Ne velti Jēzus saka: “Ne no maizes vien dzīvo cilvēks, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes” (Mt 4, 4). Mēs dzīvojam, pateicoties Dieva Vārdam. Tāpēc minēto liturģijas daļu dēvē par “Vārda galdu”, kas ir bagātīgs ar Bībeles labumiem un dzīvina mūsu garīgo dzīvi. Patiesi, runa ir par labumiem jeb dārgumiem, jo tie satur paša Kristus noslēpumu, ko sludina Baznīca. Pieskaroties psalmam, pāvests norādīja, ka būtu labi, ja vismaz tā refrēns tiktu dziedāts. Lasījumu klausīšanās un psalma dziedāšana palīdz mums, ticīgajiem, padziļināt savstarpēju vienotību.

Šajā sakarā Svētais tēvs atgādināja, ka ir aizliegts izlaist lasījumus vai aizvietot tos ar citiem tekstiem. Viņš esot dzirdējis, ka kaut kur lasījumu vietā ir tikusi lasīta avīze, jo tur bija svarīga dienas ziņa. “Nē! Dieva Vārds ir Dieva Vārds!”, uzsvēra pāvests. “Avīzi varam lasīt vēlāk, bet Mises laikā ir jālasa Dieva Vārdu. Viņa Vārda aizvietošana ar kaut ko citu izjauc lūgšanas dialogu starp Dievu un Viņa tautu.”

Francisks arī norādīja, ka Dieva Vārdam ir jābūt cieņā, proti, jābūt tā lasīšanai piemērotai ambonai, ir jālieto lekcionārijs un jāizvēlas labus lektorus – nevis tādus, kuri stostās un klausītājs neko nevar saprast, bet tādus, kuri prot lasīt. Bez tam, lektoriem, pirms lasīt tautas priekšā, tam ir jāsagatavojas un iepriekš jāizlasa vajadzīgos Lekcionārija tekstus. Dieva Vārds mūs vada, lai mēs savā ceļā nenomaldītos. “Tavs vārds ir gaismeklis manām kājām un gaisma manām acīm”, lasām psalmā (119, 105).

Kā gan lai mēs nostaigājam savu šīs zemes dzīves ceļu, kurā ir tik daudz grūtību un pārbaudījumu, ja regulāri nesmeltos spēku un gaismu Dieva Vārdā, kas atskan liturģijā? – jautāja Francisks. Protams, nepietiek to dzirdēt tikai ar ausīm, bet arī jāļauj tam kā sēklai iekrist dziļi sirdī, lai tas nestu augļus. Mums jāļauj, lai mūsu sirdī darbojas Svētais Gars, lai to, ko dzirdam Misē, ienestu arī savā ikdienas dzīvē un mēs darītu labos darbus.

J. Evertovskis - Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.