2018-01-24 13:26:00

Publicēts pāvesta vēstījums 2018. gada Pasaules Sociālo komunikāciju dienai


Publicēts pāvesta vēstījums 2018. gada Pasaules Sociālo komunikāciju dienai, kas tiks atzīmēta 13. maijā. Vēstījuma temats šoreiz saucas “Patiesība darīs jūs brīvus (Jņ 8,32). Nepatiesās ziņas un žurnālistika mieram.” Francisks vēstījumā uzsver, ka sniedzot informāciju, ir jāuzvar “nepatiesās ziņas” un jāmeklē patiesība. “Ir vajadzīga žurnālistika, kas “nesadedzina ziņas”, bet vienmēr meklē patiesību un norāda uz risinājumiem, kas ir pretēji “troksnim un verbālai vardarbībai”,” raksta pāvests. Viņš pamudina žurnālistus atgriezties pie savas profesijas pamata un būt par “ziņu sargiem”.

Pirmajā vēstījuma daļā pāvests analizē “nepatieso ziņu” fenomenu. Viņš atzīmē, ka to mērķis ir apmānīt un manipulēt ar ziņu saņēmēju. Dažreiz šādas ziņas tiek izplatītas, lai ietekmētu politisko izvēli un veicinātu ekonomiskos ienākumus. Šodien, sociālajos tīklos nepatiesās ziņas izplatās ar milzīgu ātrumu. Dezinformācijas drāma slēpjas otra noniecināšanā, attēlojot viņu ka ienaidnieku, un tas var vest pie īsta konflikta. Savas saknes šāda dezinformācija rod varaskārē.

Pāvests aicina visus cilvēkus stāties pretim ziņu nepatiesumam un likt akcentu uz izglītības iniciatīvām, kas palīdz nekļūt par neapzinīgiem dezinformācijas izplatītājiem, bet, tieši pretēji, palīdzēt to atmaskot. Izmantojot attēlu no Radīšanas grāmatas, Francisks atzīmē, ka “nepatieso ziņu” pamatā ir “čūskas loģika, kas zināmā veidā kļuva par pirmo “nepatieso ziņu” izplatītāju. Kārdinātāja pieņem ticamu izskatu, lai pavedinātu un cilvēka sirdī rastu vietu nepatiesai argumentācijai. Bībeles epizode rāda, cik ļauna var būt dezinformācija. Ticība tam, kas nav patiess, rada bīstamas sekas. Pat vismazākā novirzīšanās no patiesības cilvēkus var pakļaut briesmām.

Citējot rakstnieku Dostojevski, kurš Franciskam ir īpaši tuvs, viņš norāda, ka “tas, kurš melo pats sev un klausa saviem meliem, nonāk tiktāl, ka vairs nespēj atšķirt melus no patiesības”. Pāvests vēstījumā uzsver, ka tieši patiesība ir visradikālākā pretinde “nepatiesības vīrusam”. Tātad, “atbrīvošanās no nepatiesības” un “centieni rast attiecības” ir divas sastāvdaļas, kas nedrīkst iztrūkt, lai mūsu vārdi un darbi būtu īsti, autentiski un uzticami.

Svētais tēvs piebilst, ka, cīņā pret netaisnību vissvarīgākie ir cilvēki, nevis stratēģijas. Tie ir cilvēki, kas ir brīvi no alkatības, kas ir gatavi uzklausīt otru un caur pūliņiem un dialogu liek izpausties patiesībai. Šādā veidā pāvests izceļ žurnālistu atbildību informēt sabiedrību. “Žurnālists ir ziņu sargs,” raksta pāvests vēstījumā, un “viņa uzdevums ir atgādināt, ka ziņas centrā ir nevis ātrums, ar kādu tā tiks pasniegta, bet gan iespaids uz tās saņēmēju, uz lasītāju, uz personām”.

Vēstījuma noslēgumā ir rodama Franciska apelācija pie žurnālistiem, lai tie kalpotu mieram. Svētais tēvs paskaidro, ka runa nav par “labsirdīgu, pozitīvisku žurnālistiku, kas aizsedz acis, saskaroties ar smagām problēmām”, bet gan par žurnālistiku, kas ir brīva no izlikšanās un no lozungveidīgām deklarācijām, žurnālistiku, kas nostājas pret netaisnību. Pāvests uzsver, ka ir nepieciešama žurnālistika, ko cilvēki veido priekš cilvēkiem, žurnālistika kā kalpojums, kas piešķir balsi tiem, kuriem, pašiem tās pietrūkst.

Dokuments noslēdzas ar lūgšanu “Kungs, ļauj atpazīt ļaunumu, kas paslēpies komunikācijā, kura neveido kopienu!” Iedvesmojoties no svētā Asīzes Franciska lūgsnas, pāvests turpina: “dari, lai tur, kur ir sensacionālisms, mēs izmantotu atturību, un tur, kur ir nepatiesība, lai nesam patiesību”.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.