2018-01-23 16:06:00

Evaņģēlijs – pretinde vienaldzības globalizācijai


Pāvesta vizīte Peru noslēdzās svētdienas, 21. janvāra, vakarā ar Svēto Misi Limā, Las Palmas aviācijas bāzē. Dievkalpojumā piedalījās 1,3 milj. cilvēku, kuru vidū bija arī valsts prezidents ar dzīvesbiedri, septiņi citu reliģiju pārstāvji un grieķu-pareizticīgo metropolīts Tarasioss. Homīlijā Svētais tēvs uzsvēra, ka Evaņģēlijs ir antidots jeb pretinde vienaldzības globalizācijai. Ko tas nozīmē?

Emanuēls ir Dievs, kurš “grib vienmēr būt ar mums”. Viņš ir “Dievs ar mums” – atgādināja pāvests. Viņš ir mūsu vidū. Viņš mūs pavada mūsu ikdienas dzīvē – darba rutīnā, bērnu audzināšanā, ko saistām ar nākotnes cerībām, mājas pavardā un trokšņainajās ielās. Francisks atzina, ka reizēm, redzot visapkārt ciešanas un netaisnības, mēs varam piedzīvot “Jonasa sindromu”, tas ir, mums var rasties kārdinājums bēgt un paslēpties (sal. Jon 1, 3). Mēs varam kļūt vienaldzīgi, kurli un dzīvot savā pilsētā vai kvartālā anonīmi. Mēs varam kļūt par bezpersoniskām būtnēm. Taču tādā veidā varam nodarīt skādi visai sabiedrībai un tautai. Benedikts XVI enciklikā “Spes salvi” raksta, ka cilvēka cilvēcības galvenā mēraukla ir viņa attieksme pret ciešanām un cietēju. Sabiedrība, kura nespēj pieņemt cietējus, dalīties ciešanās un kurai trūkst līdzcietības, ir jēla un nehumāna sabiedrība.

Evaņģēlijā lasām, ka Jēzus, uzzinājis par Jāņa Kristītāja apcietināšanu, dodas uz Galileju sludināt Dieva valstību. Atšķirībā no Jonasa, kurš, saskaroties ar ciešanām un netaisnībām, bēga, Jēzus dodas uz pilsētu, iet pie tās iedzīvotājiem un sludina, ka Dieva valstība ir viņu vidū. Tas izraisa prieku un cerību. Kopš tā laika Labā vēsts tiek sludināta cauri gadu simteņiem. Labā vēsts ir pretinde vienaldzības globalizācijai, jo tā ir vēsts par to, ka Dievs, kurš ir Mīlestība, ir mūsu vidū. Un šīs Mīlestības priekšā mēs nevaram palikt vienaldzīgi – skaidroja pāvests. Tur, kur ir Dievs, tur ir Viņa valstība. Jēzus grib, lai mēs ienesam šo mūžības gaisotni savā vidē un apkārtnē. Tas ir nekas cits kā mīlestība uz Dievu un tuvāko. Jēzus mūs aicina raudzīties uz visu ar dievišķu skatienu un veidot jaunas – dzīvas un mīlestības cauraustas attiecības. Tātad, Evaņģēlijs ir minētais antidots, jo tā ir mīlestības vēsts. Tur, kur valda mīlestība, tur nav vietas vienaldzībai.

Jēzus turpina apstaigāt mūsu pilsētas un klauvē pie mūsu sirds durvīm, lai iedegtu mūsos cerības liesmu un piepildītu mūsu dziļākās ilgas, tas ir, ilgas pēc tā, lai brālība gūst virsroku pār degradāciju, solidaritāte – pār netaisnību, miers – pār vardarbību. Jēzus turpina būt mūs vidū un atmodina mūsos cerību, kas mūs atbrīvo, kas palīdz pārvarēt tukšumu, ienes dzīvību mūsu savstarpējās attiecībās. Dieva valstība ir tur, kur kaut drusciņ izrādām maigumu un līdzjūtību pret citiem, kur atmetam bailes un rīkojamies, lai aklie redzētu, paralizētie staigātu, lepras slimnieki tiktu šķīstīti un kurlie dzirdētu (sal. Lk 7, 22), un visi tie, kurus uzskatījām par pazudušiem, piedzīvotu augšāmcelšanos. Dievs nekad nepagurs un turpinās staigāt mūsu vidū, lai satiktu savus bērnus, lai satiktu katru no mums. Taču, lai Jēzus varētu daudzas vietas sasniegt, ir vajadzīgi drosmīgi Viņa liecinieki – atgādināja pāvests.

J. Evertovskis - Vatikāns








All the contents on this site are copyrighted ©.