Veicināt žēlsirdības kultūru! Pāvesta pamudinājums Peru iedzīvotājiem

“Katru šīs zemes stūrīti pavada kāda svētā skatiens, kurā atspoguļojas mīlestība uz Jēzu un Viņa māti,” teica pāvests vēršoties pie ticīgajiem, kas sestdien, 20. janvārī, bija sapulcējušies Armas laukumā Truhiļjo pilsētā Peru. Laukumam pretim slejas Otuzko Vārtu Dievmātes svētnīca. Arī to Francisks apmeklēja sava ceļojuma laikā. Šeit viņš vadīja mariānisko lūgšanu un uzrunāja daudzos svētceļniekus, kas bija ieradušies no tuvākas un tālākas apkārtnes.

“Tur, kur ir kopiena, kur ir dzīvība un pulsējošas sirdis, kas cenšas rast iemeslus cerēt, iemeslus dziedāt, dejot un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, tur ir arī Kungs, tur ir Viņa māte, kā arī daudzo svēto piemērs, kas mums palīdz saglabāt cerības prieku,” sacīja pāvests peruāņiem dārgajā, kalnu ieskautajā Dievmātes svētnīcā. Romas viesis kopā ar klātesošajiem pateicās Dievam par Viņa maigumu. Dievs katram cilvēkam tuvojas tādā veidā, kādā Viņš var to uzņemt. Francisks sacīja, ka Dievs vienmēr izsakās “dialektā”. Tā ir Viņa mīlestības valoda. Līdzīgā veidā arī Dievmāte Marija pieņem savu bērnu – vietējo ļaužu sejas vaibstus, apģērbu, dialektu. Viņa vēlas, lai tie būtu Viņas svētības dalībnieki. “Marija saviem bērniem vienmēr būs metise, jo viņas sirdī ir vieta visām rasēm, jo mīlestība ir tā, kas vēlas izmantot visus līdzekļus, lai mīlētu un būtu mīlēti,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka sakrālie attēli, kas šeit sastopami, atgādina, par Dieva maigumu, ar kādu Viņš vēlas būt tuvs katram ciematam, katrai ģimenei, visiem.

Otuzko Dievmāte ir novietota virs vārtiem, aiz kuriem no ienaidnieku uzbrukumiem agrāk slēpās vietējie iedzīvotāji. Pāvests teica, ka Jaunava arī šodien turpina sargāt un norāda uz vārtiem, aiz kuriem paveras ceļš pretim patiesai dzīvei, pretim dzīvei, kas nesabojājas. “Viņa ir tā, kas prot pavadīt katru no saviem bērniem, lai viņi droši atgrieztos mājās. Viņa pavada un ved mūs pretim dzīvības vārtiem, jo Jēzus vēlas, lai neviens nepaliktu ārpusē, lai nepaliktu negaisā,” teica pāvests peruāņu ticīgajiem.

Francisks atgādināja, ka 2015. gadā, svinot Žēlsirdības jubileju, viņš aicināja ticīgos iziet cauri Žēlsirdības durvīm. Viņš atkārtoja to pašu vēlēšanos, ko bija izteicis jau toreiz, proti, lai turpmākie gadi būtu žēlsirdības piepildīti, lai varētu iet pretim katram cilvēkam, nesot labestību un Dieva maigumu.

Otuzko Vārtu Dievmāti pāvests pasludināja par Žēlsirdības un Cerības māti. Viņš teica, ka nav labāku zāļu, lai dziedētu ievainojumus, kā sirds, kas pilna žēlsirdības, sirds, kas jūt līdzi sāpēs un nelaimēs, daudzu cilvēku kļūdās un centienos atkal piecelties, ko viņi vieni nespēj.

Raugoties uz Mariju, pāvests atcerējās visas peruāņu mātes un vecmāmiņas. Viņš teica, ka tās ir šīs nācijas virzošais spēks. Tāpat kā mīlam Mariju, ir jāmīl arī viņas. Klusējot, tās virza dzīvi uz priekšu. Savukārt, klusums ir cerības spēks. Izmantojot izdevību, pāvests aicināja apkarot vardarbību pret sievietēm, pieņemt likumus un attīstīt kultūru, kas palīdz izskaust jebkādu vardarbības formu.

Stāvot Žēlsirdības un Cerības mātes priekšā, Francisks rosināja klātesošos veicināt žēlsirdības kultūru, kas ir balstīta uz tikšanos ar citiem, kultūru, kurā neviens neskatās uz otru ar vienaldzību un nenolaiž skatienu no brāļu ciešanām.

I. Šteinerte/VR