Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Ceļojumi un vizītes

Noslēgusies pāvesta Franciska nedēļu ilgā vizīte Čīlē un Peru

Pāvests Francisks atvadās no Limas iedzīvotājiem - AFP

22/01/2018 14:23

«Pateicos visiem, kuri dažādos veidos, sevišķi ar lūgšanām, atbalstīja mani apustuliskā ceļojuma uz Čīli un Peru laikā», savā Twitter kontā ierakstīja Svētais tēvs. Pirmdienas, 22. janvāra, agrā pēcpusdienā Čīles aviokompānijas LATAM lidmašīna nolaidās Romas Čiampino lidostā. Lidojums ilga 13.30 stundas. Līdz ar to noslēdzās pāvesta nedēļu ilgais apustuliskais ceļojums pa Dienvidamerikas kontinentu.

Vizītes pēdējo dienu Francisks pavadīja Limā. Intensīvās darbības programmas pirmais punkts bija Peru nacionālā sanktuārija apmeklējums. Tajā ticīgie godina XVII gadsimā uz sienas uzzīmētu Kristus krustu. Šis zīmējums palika neskarts stiprās zemestrīces laikā, kāda notika 1655. gadā Limā. To neiznīcināja arī citas zemestrīces, kas diezgan regulāri skāra Peru galvaspilsētu. Šī iemesla dēļ ticīgie zīmējumā attēloto Jēzu sāka saukt par Brīnumu Kungu. Vienu reizi gadā, parasti oktobrī, attēla kopija tiek nesta procesijā pa Limas ielām.

Peru galvaspilsētas sanktuārijā Francisks tikās ar 500 klauzūras klostermāsām un kopā ar viņām skaitīja breviāra lūgšanu. Vizītes nākamais punkts bija Limas katedrāles apmeklējums. Tā ir Peru primasa rezidence. Pirmais dievnams šajā vietā tika uzcelts 1535. gadā. Laika gaitā katedrāle vairākas reizes pārbūvēta un atjaunota. Un tas notika bieži, jo valsti skāra kārtējās zemestrīces. Limas katedrālē pāvests pagodināja svēto peruāņu relikvijas.

Limas arhibīskapa rezidencē Francisks tikās ar Peru Bīskapu konferences locekļiem. 21. janvāra pusdienlaikā no pils balkona pāvests uzrunāja uz lūgšanu «Kunga eņģelis» sapulcējušos ticīgos. Vizītes pēdējās dienas galvenais pasākums bija Svētā Mise, kas notika Limas militārās lidostas teritorijā. Svētdienas vēlā pēcpusdienā pāvests Francisks uzsāka 11.223 km garo ceļu uz Romu.

«Dārgās māsas, jūs esat vajadzīgas Baznīcai. Sludiniet visiem To, kas ir ceļš, patiesība un dzīvība, vienīgo Kungu, kas piešķir mūsu dzīvei jēgu», – uzrunājot klauzūras klostermāsas, teica pāvests. Skaidrojot Stundu liturģijā paredzēto Svēto Rakstu fragmentu, Francisks norādīja uz lūgšanas svarīgo lomu katra ticīgā dzīvē. Lūgšana stiprina ticību un mudina veikt žēlsirdības darbus. Viņš norādīja arī uz lūgšanas misionāro aspektu. Pāvests pieminēja svēto Terēzi no Bērna Jēzus, kura vēlējās būt mīlestība Baznīcas Mātes sirdī, jo saprata, ka bez mīlestības «apustuļi pārstātu sludināt Evaņģēliju un mocekļi vairs negribētu izliet savas asinis».

«Būt mīlestībai! Būt līdzās saviem cietošiem brāļiem, un kopā ar Psalmu autoru teikt: «Bailēs un nomāktības bēdās es piesaucu Kungu, un Viņš mani uzklausīja un izveda brīvībā». Šādā veidā jūsu dzīve klauzūras klostera mūros iegūst misionāro dimensiju un tai ir fundamentāla nozīme universālās Baznīcas dzīvē. Lūdzieties un stādiet Kunga priekšā visus brāļus un māsas, kas atrodas ieslodzījumā; imigrantus, bēgļus un vajātos; daudzās ievainotās ģimenes; bezdarbniekus, nabagus, slimos un atkarībās nonākušos cilvēkus. Jūs esat kā tie, kas atnesa un Kunga priekšā nolika paralizētu cilvēku, lūdzot to izdziedināt (sal. Mk 2,1-12). Caur savu lūgšanu jūs dienu un nakti vedat pie Jēzus brāļus un māsas, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj sajust Viņa žēlsirdības dziedinošo pieskārienu. Jēzus gaida, lai dāvātu viņiem savu žēlastību. Caur savu lūgšanu jūs dziedināt brūces tik daudziem mūsu brāļiem», sacīja Francisks.

Svētais tēvs uzsvēra, ka dzīve klauzūras klosterī nenoslēdzas un sirds nepaliek maza, gluži pretēji, pateicoties lūgšanai, sarunai ar Jēzu, tā kļūst aizvien plašāka un spējīgāka izjust brāļu un māsu, «atmešanas kultūras» upuru, sāpes, ciešanas, izmisumu un bezcerību. Pāvests norādīja arī uz lūgšanas nozīmi Baznīcas vienotības veicināšanā.

«Cik ļoti mums ir vajadzīga vienotība Baznīcā! Šodien un vienmēr! Būt vienotiem ticībā. Būt vienotiem cerībā. Būt vienotiem mīlestībā», teica pāvests un aicināja konsekrētās personas nemitīgi lūgties par Baznīcas Peru vienotību. Lai katrs klosteris kļūst par jūras bāku, kas rāda gaismu šķelšanos un vienotības trūkuma radītajā tumsā, vēlēja Svētais tēvs.

Pēc tikšanās ar klauzūras klostermāsām pāvests ieradās Limas arhibīskapa rezidencē, kur bija paredzēta tikšanās ar Peru bīskapiem. Uzrunā viņš pieminēja pirmo Limas arhibīskapu, svēto Turibiju no Mongrovejo, kurš dzīvoja XVII gadsimta sākumā. Pāvests nosauca viņu par «ielas bīskapu», jo šis spāņu izcelsmes garīdznieks, iecelts par bīskapu, atstāja bagātības un ērtības. Astoņpadsmit no divdesmit diviem bīskapa kalpošanas gadiem viņš aprūpēja vistrūcīgākos cilvēkus. Pāvests Benedikts XIII 1726. gadā pasludināja viņu par svētu.

Uzrunā Francisks uzsvēra, ka svētais Turibijs ir paraugs bīskapam, kas sasniedz citas kultūras otru krastu, evaņģelizē vietējā valodā un rūpējas par priesteriem. Pāvests norādīja uz nepieciešamību veikt evaņģelizāciju žēlsirdības garā. Tās mērķis ir atklāt cilvēkā Jēzu, kurš no mīlestības pret cilvēku ļāva sevi piesist krustā. Tomēr šī mīlestība pieprasa arī taisnīgumu. Nevar runāt par autentisku evaņģelizāciju, ja nepretosimies pieļautajiem pārkāpumiem pret dzīvību, sevišķi pret visvājāko un nabadzīgāko cilvēku dzīvību.

Uzrunā Francisks pieskārās arī Baznīcas vienotības tematam. Viņš mudināja Peru bīskaps risināt problēmas brālīga dialoga garā, stiprināt vienotību priesteru un Dieva tautas starpā, rūpēties par ģimenēm un jauniešiem, kas ir Baznīcas Peru nākotne.

Svētdien, 22. janvārī pāvests tikās arī ar jezuītu priesteriem. Ar saviem līdzbrāļiem Francisks tikās svētā Pētera baznīcā Limā un, kā vienmēr, tā bija privāta rakstura tikšanās. Es vēlos nabadzīgu Baznīcu nabagiem, – atkārtojot sava pontifikāta sākumā teiktos vārdus, pāvests uzsvēra, ka nabagi atrodas Evaņģēlija centrā un ka bez viņiem nevaram to izprast. Tā bija tikšanās ar draugu un garīgo vadītāju, teica tēvs Huans Bittons. Sarunas atslēgas vārds bija miers. Francisks atbildēja uz jezuītu uzdotajiem jautājumiem un aicināja viņus ar lielu pazemību mācīt Dieva tautai izšķiršanu. Tas ir liels izaicinājums mums visiem, atzina peruāņu jezuīts. Bittons pastāstīja, ka Francisks aicinājis skatīties ne tik daudz uz sevīm, cik uz atstumtajiem, kuri ir evaņģelizācijas darba «centrs un sirds».

S. Krivteža / VR

22/01/2018 14:23