2018-01-16 13:34:00

Pāvests tiekas ar Čīles valdības un sabiedrības pārstāvjiem


Pēc aptuveni 15 stundu ilga lidojuma pāvests Francisks ieradās Čīles galvaspilsētā Santjago. Tas ir viņa 22. ārzemju ceļojums un sestā vizīte Latīņamerikas kontinentā. Šķērsojot Argentīnas gaisa teritoriju, Francisks nosūtīja tās prezidentam Maurisio Makri adresētu telegrammu, kurā sirsnīgi sveic savus tautiešus.

Santjago dzīvo vairāk nekā 7 miljoni iedzīvotāju, un tā ir piektā lielākā pilsēta Dienvidamerikas kontinentā. Pilsēta ir daudzu starptautisko kompāniju biroju mītnes vieta. Santjago 1541. gada 12. februārī dibināja konkistadors Pedro de Valdivija. 1818. gada 5. aprīlī pilsētas pievārtē tika izcīnīta Maipū kauja, kurā Hozē de Sanmartina vadītie neatkarības aizstāvji sakāva spāņus.

16. janvāra rītā «La Monedas» pilī pāvests tikās vispirms ar Čīles valdības un sabiedrības pārstāvjiem un vēlāk ar pašreizējo prezidenti Mišelu Bašlē un nākamo prezidentu Sebastiānu Pinjeru, kurš valsts vadītāja krēslā apsēdīsies šī gada martā. Santjago pilsētas parkā Francisks vadīja dievkalpojumu. Otrdienas pēcpusdienā viņš apmeklēs sieviešu cietumu, kā arī tiksies ar bīskapeim, priesteriem, konsekrētajām personām un semināristiem. 16. janvāra vakarā, kad Latvijā būs jau gandrīz pusnakts, pāvests apmeklēs Svētā Alberta Hurtado baznīcu, kur paredzēta tikšanās ar 90 jezuītiem. Atgādinām, ka 1994. gada 14. oktobrī pāvests Jānis Pāvils II pasludināja Albertu Hurtado par svētīgu, bet 2005. gada 23. oktobrī Benedikts XVI par svētu.

Čīlē, kas ir visgarākā un šaurākā valsts pasaulē, Francisks uzturēsies līdz 18. janvārim. Pēc tam pāvests apmeklēs Peru galvaspilsētu Limu un Truhillo. Svētā tēva ceļojums pa Dienvidameriku noslēgsies pirmdien, 22. janvārī.

Savā pirmajā uzrunā Svētais tēvs pauda prieku par iespēju atkal ierasties Latīņamerikas kontinentā, apmeklēt Čīli un tikties ar tās iedzīvotājiem. Pateicies aizejošajai prezidentei par apsveikuma uzrunu, Francisks norādīja, ka pastāvošā demokrātija ir veicinājusi sabiedrības līdzsvarotu attīstību. Pēdējās politiskās vēlēšanas apliecināja sabiedrības spēku un pilsonisko briedumu.

Pāvests atgādināja, ka Čīle šogad atzīmē neatkarības pasludināšanas 200 gadu jubileju. Tas bija vēsturisks brīdis, kas iezīmēja tautas likteni. Čīle, kas ilgojās pēc brīvības, bija spiesta saskarties ar dažādiem satricinājumiem, kurus ne bez sāpēm tai izdevās pārvarēt. Tauta spēja apvienoties un īstenot savu dibinātāju sapņus, – sacīja Francisks.

Vēršoties pie valdības, diplomātiskā korpusa un sabiedrības pārstāvjiem, pāvests citēja kardināla Silvas Henrigveza vārdus: «Mēs visi esam visskaistākā darba – savas dzimtenes, veidotāji. Šī dzimtene sākas šodien, sākas no mums, un bez mums tā nevar augt un nest augļus. Tāpēc pieņemsim to ar cieņu un pateicību, kā mantojumu un reizē uzdevumu».

Pāvests atzina, ka labo, līdzīgi kā mīlestību, taisnīgumu un solidaritāti nevar sasniegt vienreiz uz visiem laikiem. To vajag īstenot katru dienu. Tauta nevar gulēt uz lauriem un priecāties par pagātnē gūtajiem sasniegumiem. Šodien daudzi mūsu brāļi cieš netaisnību. Tāpēc nevaram palikt vienaldzīgi, sacīja pāvests.

«Čīles tautas priekšā ir liels un nozīmīgs izaicinājums: turpināt strādāt, lai demokrātija, kas bija jūsu tēvu sapnis, kļūtu par tikšanās vietu visiem. Lai tā kļūtu par vietu, kurā visi, bez izņēmuma, sajustos aicināti veidot kopējo māju, ģimeni un sabiedrību. Tā ir dāsna, viesmīlīga un savu vēsturi mīloša tauta, kas strādā tagadnē un raugās ar cerību nākotnē. Un nākotne zināmā veidā ir atkarīga no spējām sadzirdēt to, ko vēlas teikt tauta», sacīja pāvests.

Turpinot uzrunu, Francisks teica: «Vajag uzklausīt bezdarbniekus, kuri šodien, nerunājot par rītdienu, nespēj uzturēt savas ģimenes. Vajag uzklausīt iezemiešu tautas, kas bieži tiek aizmirstas un atstumtas, kuru tiesības ir jārespektē, jāaizsargā kultūra un tradīcijas, lai nezaudētu to identitāti un garīgo bagātību. Vajag uzklausīt imigrantus, kuri klauvē pie šīs valsts robežu durvīm, meklējot labākus dzīves apstākļus un cerot veidot drošāku nākotni visiem. Vajag uzklausīt jauniešus, kas cenšas iegūt jaunas iespējas, īpaši izglītības jomā, lai sajustos par Čīles sabiedrības veidotājiem, palīdzot tiem īstenot sapņus un cenšoties pasargāt no narkotiku posta, kas iznīcina viņu dzīvi. Vajag uzklausīt vecāka gadagājuma cilvēkus, viedus un pieredzes bagātus cilvēkus. Mēs nevaram tos atmest. Vajag uzklausīt bērnus, kuri ierodas pasaulē ar izbrīna un nevainības pilnu skatienu, cerot, ka saņems reālas izredzes uz cienīgu dzīvi. Un es nevaru neizteikt savas sāpes un kaunu, kādu izjūtu redzot Baznīcas kalpu nodarītās pārestības bērniem. Es vēlos pievienoties saviem brāļiem bīskapiem, lai lūgtu piedošanu un atbalstītu upurus, un tajā pašā laikā mums ir jāapņemas darīt darīt visu iespējamo, lai tas vairs nekad neatkārtotos», – uzrunā Čīles valdības pārstāvjiem teica Francisks.

S. Krivteža / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.