Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Pāvests \ Dievkalpojumi

Lai Dievs atbildētu mūsu lūgumiem, ir jāņem vērā divi nosacījumi

- RV

12/01/2018 15:56

Kā lūdzas tie, kuri saņem no Kunga to, ko lūdz? Kāda ir viņu lūgšana? Ar ko tā ir zīmīga? Pāvesta 12. janvāra rīta Svētās Mises homīlijā rodam uz to atbildi. Francisks uzsvēra, ka kristīgo lūgšanu raksturo divas lietas – ticība un drosme.

Skaidrojot vakardienas un šodienas Marka evaņģēlija fragmentus par lepras slimnieka un paralizētā izdziedināšanu, vispirms Svētais tēvs atgādināja, ka abas minētās personas lūdzas drosmīgi un ar ticību. Lepras slimnieks pat izaicina Jēzu, Viņam sakot: “Ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt!”. Viņš ir drosmīgs. Un Kungs atbild nekavējoties: “Es gribu. Topi šķīsts!”.

Tātad, saskaņā ar Evaņģēliju, viss ir iespējams tam, kurš tic. Pāvests norādīja, ka tad, kad dodamies pie Kunga, lai no Viņa kaut ko lūgtu, mums vienmēr to jādara ticībā. “Es ticu, ka Tu vari mani dziedināt. Es ticu, ka Tu to vari izdarīt”. Bez tam, mums ir jābūt drosmīgiem un jāizaicina Kungs tāpat kā to darīja lepras slimnieks vai paralizētais.

Evaņģēlijs mūs aicina pārskatīt savas lūgšanas manieres, pārdomāt, kā mēs lūdzamies. Pāvests atgādināja, lai mēs nelūgtos kā “papagaiļi” un, nemaz “neinteresējoties” par to, ko lūdzam. Ja mums nav viegli to darīt, tad varam lūgt, lai Kungs “palīdz mūsu mazticībai”. Mums par paraugu un iedrošinājumu var kalpot tie, par kuriem vēstī Evaņģēlijs – cilvēki, kuriem bija jāprasa palīdzība un kuriem nebija viegli to izdarīt, bet viņi to darīja. Paralizētais pat tika nolaists pie Jēzus pa mājas jumta spraugu, jo citādi, lielā pūļa dēļ, nebija iespējams piekļūt.

Ja vien cilvēks grib, tad atrod atrisinājumu un, neskatoties uz grūtībām, iet uz priekšu – uzsvēra Francisks. Tātad, mums drosmīgi jācīnās, lai nonāktu pie Kungu, lai ticētu. Tāpēc jāsāk jau ar to, ka sakām: “Ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt. Es ticu, Kungs”. Bieži vien mums ir jābūt pacietīgiem un jāprot gaidīt, bet nekad nedrīkstam padoties.

Kā piemēru pāvests minēja Augustīna māti – svēto Moniku, kura daudz lūdzās un “izlēja daudz asaru” par sava dēla atgriešanos, un panāca, ka viņas dēls atgriežas. Viņa bija viena no daudziem svētajiem, kura bija ļoti drosmīga savā ticībā. Pat ja mēs uzreiz nesaņemam to, ko lūdzam, mums ir jābūt drosmīgiem. Ja mēs neesam drosmīgi savā lūgšanā, tad tā nav kristīga lūgšana – uzsvēra Svētais tēvs.

Kristīgā lūgšana rodas no ticības uz Jēzu un to vienmēr, pāri visām grūtībām, pavada ticība. Apustulis Pāvils, runājot par Ābrahamu, apgalvo, ka viņš “ticēja” un “tika attaisnots”. To mums der paturēt prātā. Ābrahams, kuram Dievs 100 gadu vecumā apsolīja pēcnācējus, ticēja un devās ceļā. Mēs esam aicināti ticēt un darīt visu iespējamo, lai saņemtu to žēlastību, ko gribam izlūgt. Pats Jēzus mums apsolīja, sakot: “Ticiet un jums tiks dots”. Ņemsim vērā šos vārdus un paļausimies, vienmēr, protams, ticot un attiecīgi rīkojoties – atgādināja pāvests.

J. Evertovskis - Vatikāns

12/01/2018 15:56