Svētā Liturģija ir lūgšanas skola

Svētā tēva vadītajā audiencē piedalījās vairāk nekā pieci tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Tikšanās norisinājās Pāvila VI zālē. Turpinot katehēzi par Svētās Mises nozīmi, pāvests pakavējās pie «Gods Dievam augstumos» jeb «Gloria» himnas un tai sekojošās lūgšanas, ko latīņu valodā sauc par «collecta». Svētā Liturģija ir lūgšanas skola, sacīja pāvests.

Francisks atgādināja, ka «Gloria» ir sena rīta himna, kuras pamatā ir vārdi, ar kādiem eņģeļi pasludināja ganiem Jēzus piedzimšanu. Ar šo himnu Baznīca, Svētā Gara sapulcināta, slavē Tēvu un Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas nes pasaules grēkus. Tā ir gaviļu pilnā atpestīšanas dziesma, ko dzied visi ticīgie. Betlēmē eņģeļu kori dziedāja «Gods Dievam augstumos un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem.» Slavēšanas, pielūgsmes un pateicības Dievam himna vieno zemi un debesis. Pāvests skaidroja, ka «Gloria» tiek lasīta vai dziedāta svētdienās, izņemot Adventa un Lielā gavēņa laiku, kā arī lielajos svētkos, kas iekrīt ārpus svētdienas.

Pēc himnas «Gods Dievam augstumos» celebrants kopā ar ticīgajiem brīdi pavada klusumā, lai apzinātos sevi stāvam Dieva priekšā un garā izteiktu savus lūgumus. Tad priesteris lasa lūgšanu, kas tiek saukta par kolektu. Īsā lūgšana izsaka doto svinību raksturu un Baznīcas būtiskās vajadzības. Orācija beidzas ar zīmīgu, visu kristīgo teoloģiju ietverošu noslēguma formulu: «Mūsu Kunga Jēzus Kristus, Tava Dēla, vārdā, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs visos mūžu mūžos.» 

Pāvests uzsvēra, ka klusuma brīži paredzēti, lai mēs spētu sadzirdēt savas sirds balsi, saklausīt Svētā Gara balsi, lai garīgi sakopotos un apzinātos kāpēc mēs esam šeit. «Sirsnīgi iesaku priesteriem ievērot klusuma brīdi, kuru netīšām varam arī palaist garām,» – teica Francisks.

Klusums palīdz atvērt savu sirdi Kungam, turpināja pāvests. Katrs cilvēks nes grūtību, skumju, noguruma un ciešanu nastu. Un šajā klusuma brīdī varam to ielikt Jēzus rokās, lūgt Viņa palīdzību gan sev, gan saviem tuviniekiem un draugiem, kuri arī cieš un pārdzīvo dažāda veida grūtības, kā arī uzticēt Dievam Baznīcas un visas pasaules likteni.

Francisks skaidroja, ka lūgšana sākas ar slavinājumu un noslēdzas ar lūgumu. Celebrants to lasa ar atvērtām rokām. Šāds žests apliecina atvērtību Dievam un vēlmi izteikt Baznīcā sapulcējušos ticīgo vajadzības.

Audiences noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, aicinot lūgt Dievu, lai jaunais gads, kas tikko sācies, mūsu ģimenēm un visai pasaulei kļūst par žēlastības, miera un cerības laiku.

S. Krivteža / VR