Garīgo ganu "vara" izriet no tuvības ar Dievu un cilvēkiem

Līdzcietība, tuvība, vārdiem atbilstošs dzīvesveids. Saskaņā ar pāvesta Franciska teikto, šīs ir trīs īpašības, kurām būtu jāraksturo labs garīgais gans un viņa “vara”, jeb “autoritāte”. Otrdienas rīta Svētajā Misē Francisks komentēja Svētā Marka Evaņģēlija fragmentu par to, ka Jēzus mācīja kā tāds, kuram pieder autoritāte. Pāvests paskaidroja, ka tā ir “jaunā mācība”. Kristus “jauninājums” ir tieši “autoritāte”, “vara”, kas saņemta no Tēva.

Tas, kā mācīja Rakstu mācītāji un likuma zinātāji, nesasniedza cilvēku sirdis. Lai arī viņi teica patiesību, tie runāja no katedras un cilvēkiem tas neinteresēja. Savukārt, Jēzus mācība viņos raisīja izbrīnu un aizkustināja sirdi. Tieši šeit slēpjas Jēzus “autoritāte”. Jēzus tuvojās cilvēkiem, izprotot viņu problēmas, sāpes un grēkus.

“Viņš viņus saprata tāpēc, ka bija tiem tuvu. Viņš tos pieņēma, dziedināja un mācīja, būdams tiem tuvu. Tas, kas ganam piešķir autoritāti, vai atmodina Tēva doto varu, ir tuvība – tuvība Dievam lūgšanā. Ja gans nelūdzas, ja nemeklē Dievu, viņš šo tuvību ir pazaudējis. Gans, kurš no cilvēkiem ir atrāvies, nevar viņiem nest vēsti. Tuvība. Šī divkāršā tuvība ir gana svaidīšana, kas lūgšanā spēj būt aizkustināts Dieva dāvanas priekšā un kas spēj būt aizkustināts cilvēku grēku, problēmu, slimību priekšā.”

Pāvests atzīmēja, ka Rakstu zinātāji pazaudēja spēju būt aizkustinātiem tieši tāpēc, ka viņi nebija tuvu nedz cilvēkiem, nedz Dievam. Ja šāda tuvība tiek pazaudēta, tad gans pazaudē arī savu darbu atbilstību vārdiem. Viņš kļūst nekorekts. Jēzus ļaudis māca darīt to, ko Rakstu zinātāji saka, bet nedarīt tā, kā viņi dara.

Pāvests atzina, ka ir nepatīkami redzēt ganus, kas piekopj divkāršu dzīvesveidu. “Tas ir ievainojums Baznīcai,” viņš teica. Šādus ganus viņš nosauca par saslimušiem ganiem, kas ir pazaudējuši autoritāti un joprojām turpina šo divkāršo dzīvesveidu. Jēzus šādus ganus sauc par “izbalsinātiem kapiem”, kas saka skaistu mācību, bet paši atrodas ārpusē. Savā iekšienē viņi ir satrūdējuši. Francisks brīdināja, ka pie tā nonāk gans, kurš lūgšanā neatrodas tuvībā ar Dievu un līdzcietībā ar cilvēkiem.

Homīlijas tupinājumā pāvests citēja dienai paredzēto Svēto Rakstu lasījumu par Annu, kura izmisīgi lūdz Kungu, lai viņai būtu vīriešu kārtas pēcnācējs, un par priesteri – “veco Heli”, kurš bija novājināts, jo bija zaudējis tuvību ar Dievu un cilvēkiem. Annu viņš kļūdaini uzskatīja par piedzērušos, savukārt viņa no visas sirds lūdzās, kustinot vienīgi lūpas. Tieši Anna paskaidroja Heli, ka ir sarūgtināta un ka runāt viņu pamudinājušas pārlieku lielās sirdssāpes un bēdas. Kamēr Anna runāja, Heli spēja tuvoties viņas sirdij un beigās novēlēja, lai viņa iet mierā. “Ej mierā un Izraēļa Dievs lai izpilda tavu lūgumu, ko esi lūgusi no Viņa,” viņš saka. Heli saprata, ka ir kļūdījies un no savas sirds lika izlauzties svētībai un pravietojumam, jo Anna vēlāk ieņēma un dzemdēja Samuelu.

Vēršoties pie garīgajiem ganiem, kas ir dzīvojuši atrauti no Dieva un cilvēkiem, pāvests teica:

“Nezaudējiet cerību. Iespēja pastāv vienmēr. Heli pietika ar to, ka viņš paskatījās un tuvojās sievietei, viņu uzklausīja un atmodināja sevī autoritāti, lai spētu svētīt un pravietot. Šis pravietojums piepildījās un sievietei tika dāvāts dēls. Autoritāte ir Dieva dāvana. Tā nāk tikai no Viņa. Jēzus to dāvā savējiem. Tā ir autoritāte runāt, kas izriet no tuvības ar Dievu un cilvēkiem – vienmēr no abiem kopā. Autoritāte ir nevis divkāršs, bet gan vārdiem atbilstošs dzīvesveids. Ja gans pazaudē autoritāti, tad lai viņš, kā Heli, nepazaudē vismaz cerību. Vienmēr ir laiks tuvoties un atmodināt sevī autoritāti un pravietojumu.”

I. Šteinerte/VR