Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Baznīca un sabiedrība \ Baznīca pasaulē

Krievijas Pareizticīgo patriarha Kirila vēstījums Ziemassvētkos

- REUTERS

23/12/2017 14:26

“Ciešanas pasaulē pastāv vienmēr, ik dienas jūs “dzirdēsiet par kariem un karu baumām” (Mat 24, 6). Taču mīlestība, kas Dievu ved pie cilvēkiem, ir bezgalīgi plaša,” raksta Maskavas pareizticīgo patriarhs Kirils Ziemassvētku vēstījumā. Viņš atgādina, ka cilvēciskā mīlestība un ģimenes vērtības izrāda pretestību pret visiem pūliņiem, kas vērsti, lai tās definitīvi sagrautu, nozākātu un pārveidotu. “Ticība Dievam ir klatesoša cilvēku vairuma sirdīs, un neraugoties uz pēdējos gadu desmitos izvērstajām vajāšanām  un visu, kas tiek darīts, lai to diskreditētu, Baznīca ir un paliek mūsu tikšanās vieta ar Kristu,” raksta Krievijas Pareizticīgo Baznīcas virsgans.

Patriarhs Kirils Kristus dzimšanas notikumu sauc par bāku cilvēces vēsturē. Cilvēki vienmēr ir meklējuši Dievu, bet tikai caur sava Dēla iemiesošanos vienīgais un trīsvienīgais Dievs parādījās cilvēku dzimumam. Viņš nāk šai grēka pārņemtajā pasaulē, lai cilvēkus darītu par Debesu Tēva labvēlības cienīgiem un radītu miera pamatus, sakot “Es jums atstāju mieru, es jums dodu savu mieru” (Jņ 14,27). Cilvēka Dēls ienāca pasaulē, lai caur savām asinīm mūs atbrīvotu no grēka, lai cilvēks nebaidītos no nāves.

Ķēniņi nāca, lai pielūgtu Kristu, nesot Viņam dāvanas. “Kāda ir dāvana, ko spēsim nest mūsu dievišķajam Mācītājam,” jautā patriarhs Kirils. Viņš atbild ar Sālamana pamācību vārdiem “Dod manu sirdi, mans dēls, un lai mani ceļi tavām acīm labi patīk!” (23, 26). Ko nozīmē dot savu sirdi? Sirds ir dzīvības simbols. Ja tā pārstāj pukstēt, cilvēks mirst. Dot savu sirdi Dievam, nozīmē veltīt Viņam savu dzīvi, bet šī veltīšanās nenozīmē atteikšanos no visa, kas ir mūsējais. Mēs tikai esam aicināti savā sirdī apslāpēt visu to, kas tajā traucē ienākt Dievam – paskaidro patriarhs Kirils. Kad visas mūsu domas ved tikai pie sava “es”, kad mūsu sirdī nav vietas tuvākajam, Kungs tajā nevar būt klātesošs. Tuvākā klātbūtne mūsu sirdī nozīmē ciest kopā ar viņu un atbildēt uz šīm ciešanām ar darbīgu tuvākmīlestību. Kungs mums prasa ievērot savu gājumu, jeb atpazīt Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, cilvēces vēsturē. Tas nozīmē saskatīt gan dievišķās mīlestības izpausmes, gan arī Viņa taisnīgās dusmas – vēstījumā raksta patriarhs.

Noslēgumā Krievijas Pareizticīgo Baznīcas galva atzīmē, ka gadu, kas tuvojas beigām, iezīmēja oktobra revolūcijas notikumu atcere. Pirms simts gadiem norisinājās traģiskie notikumi, kas atstāja ietekmi uz visu XX gadsimtu, tai skaitā uz ticību. Notika ticības vajāšanas un tai pašā laikā daudzo mocekļu un ticības apliecinātāju liecības. “Tomēr tai baismīgajā laikā, ko pieredzēja mūsu zeme, Kungs mums izrādīja savu žēlsirdību,” raksta patriarhs Kirils. Viņš piebilst, ka pēc divu gadsimtu pārtraukuma Krievijā tika atjaunots patriarhāts. Briesmīgo pārbaudījumu laikā Baznīcai svētā patriarha Tihona personā tika dāvāts gudrs un drosmīgs gans. “Pateicoties viņa dedzīgajām, Radītājam adresētajām lūgšanām, Baznīca un mūsu tauta varēja pārdzīvot šo cietsirdīgo laikmetu,” atceras pašreizējais Krievijas Pareizticīgo Baznīcas patriarhs. Viņš novēl, lai jaunais gads būtu miera un labklājības gads.

I. Šteinerte/VR

23/12/2017 14:26