Veikt pārlūkošanu Iet uz galveno izvēlni

Sociālie tīkli:

RSS:

Vatikāna Radio

Pāvesta un Baznīcas balss dialogā ar pasauli

Valoda:

Baznīca un sabiedrība \ Politika, dialogs un miers

Bīskaps P. Piccaballa atskatās uz aizejošo gadu Svētajā Zemē

Jeruzalemes latīņu rita apustuliskais administrators Pjerbattista Piccaballa - AFP

23/12/2017 14:46

Pirms Ziemassvētkiem Jeruzalemes latīņu rita patriarhātā notika preses konference, kurā apustuliskais administrators Pjerbattista Piccaballa atskatījās uz aizejošā gada nozīmīgākajiem brīžiem. Konferences pirmā daļa bija veltīta dzīvei Baznīcas vidē, bet otrajā tika aplūkots daudz plašāks – sociālais un politiskais konteksts, kurā Baznīca ir iesaistīta šobrīd.

Vispirms par ekleziālo vidi. Tēvs Piccaballa pastāstīja par šeit notiekošo reformu, kuras ietvaros jau ir veikta nozīmīga tuvināšanās starp reliģisko un administratīvo personālu. Ir izveidota pastorālā nodaļa, kas bīskapiem un priesteriem palīdz orientēties pastorālajā darbā, lai nodrošinātu labāku garīgo pavadību diecēzes ticīgajiem. Šobrīd galvenā uzmanība tiek veltīta ģimenes institūcijai – sagatavošanai laulībām, jauno pāru garīgajai pavadībai, izglītošanai vecāku lomai, kristīgajai formācijai utt.

Decembra mēnesī apustuliskais administrators ir sācis vizītes draudzēs un reliģiskajās kopienās. Pirmā draudze, ko viņš oficiāli apmeklēja, atrodas Gazā. Jeruzalemes latīņu rita patriarhāta vadītājs ir gandarīts, ka Svēto Zemi pēdējā laikā apmeklē divkārt liels svētceļnieku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Viņš novēl, lai pašreizējā krīze Svētajā pilsētā neatbaida nevienu, kas ir plānojis to apmeklēt. “Svētceļnieku klātbūtne ir ne tikai nozīmīga ticības pieredze viņiem pašiem, bet arī solidaritātes izpausme ar šeit dzīvojošajiem kristiešiem, kā arī ar visiem tiem, kas strādā tūrisma jomā,” saka itāliešu izcelsmes bīskaps. Viņš aicina apmeklēt ne vien Svēto Zemi, bet arī Jordāniju, kur valda stabils miers.

Lielu prieku latīņu rita apustuliskais administrators pauž par starpkonfesionālo attiecību uzlabošanos, kas apliecinājās līdz ar Svētā Kapa namiņa restaurāciju marta mēnesī. Vēl pirms dažiem gadiem šis notikums sķita neiespējams, bet nu, saskaņā ar augstākās garīdzniecības pārstāvja teikto, ir iezīmējies jauns pavērsiena punkts Svētās Zemes kristiešu sadraudzībā. 

Kas attiecas uz sociālo jomu, šis gads ir bijis ļoti darbietilpīgs. Baznīca nav bijusi pasargāta no dažāda veida spriedzes situācijām, jo īpaši Jeruzalemes pilsētā, kas šobrīd atrodas pasaules mediju uzmanības centrā. Jūlijā saasinājās jautājums par piekļuvi Al-Akšas un Klints mošejām. Kristīgās Baznīcas šai sakarā izdeva savu paziņojumu. Taču drīz vien nācās publicēt citu dokumentu, šoreiz par Izraēlas Kneseta likumprojektu, kas Baznīcai ierobežotu lemšanas tiesības par saviem īpašumiem.

Vēl pirms dažām dienām Svētās Zemes kristieši bija liecinieki ASV prezidenta Donalda Trampa deklarācijām, pēc kurām sekojošais satricinājums nav rimies joprojām. Katoliskās Baznīcas nostāja ir skaidra un to ir paudis pats pāvests, proti, respektēt Jeruzalemes “status quo” stāvokli saskaņā ar ANO rezolūcijām. Jeruzalemes kristīgo kopienu vadītāji izdeva notu, kurā teikts: “neviens vienpusējs risinājums nevar tikt uzskatīts par risinājumu. Vienpusēji lēmumi nevedīs pie miera, bet tieši pretēji, to attālinās. Jeruzaleme ir visas cilvēces dārgums. Jekādas citus izslēdzošas pretenzijas, vai tās būtu politiskas, vai reliģiskas, ir pretrunā ar šai pilsētai piemītošo loģiku.”

Bīskapi novēl, lai drīzāk beidzas vardarbības epizodes un varētu turpināt sarunas par Jeruzalemi ne tikai no politikas, bet arī no reliģijas un kultūras viedokļa. Politiku šais dienās Jeruzalemes latīņu rita katoļu galva sauc par “lielo iztrūkstošo”. “Nav zināms, kas briest to zemju kancelejās, kurās tiek lemts par Jeruzalemes nākotni, taču vietējā kontekstā politikas, kas norādītu uz nākotnes perspektīvām, pietrūkst,” šādi situāciju apraksta Pjerbattista Piccaballa.

Politikas trūkums liek pieaugt neziņai un dezorientācijai. Ir vajadzīga nevis “salonu politika”, bet tāda politika, kas spēj izdarīt konkrētas izvēles, kas saskan ar šai teritorijā dzīvojošo tautu ilgām. “Mūsu iedzīvotāji ir noguruši no vardarbības, kas nav vedusi pie nekādiem rezultātiem. Viņi ir izsalkuši pēc taisnības, tiesību respekta, pēc patiesības,” saka franciskāņu ordenim piederošais bīskaps, bijušais Svētās Zemes kustods. Viņš piebilst, ka ir nepieciešams risinājums, kas ļautu brīvi pārvietoties ikdienā un apvienoties ģimenēm.  

Bīskaps Piccaballa preses konferencē atgādināja, ka Ziemassvētkos svinēsim Dievu, kas ienāk cilvēka vēsturē. Ienāk ne jau ar tiesas spriedumu un sodīšanu. Ja Viņš tā darītu, tad Viņa mērķis būtu mūs iekarot, pakļaut, tāpat kā to vēlas darīt šīs zemes varenie. Savukārt, Dievs nāk ar vienkāršu prieka pasludināšanu: “Lūk, es jums pasludinu lielu prieku!”

“Dieva prieks ir “iemiesojies” prieks un tas izpaužas dzīves vienkāršajās lietās. Nav prieka, ja nav dzīvības, ja nav pazemīgas parasto ļaužu – mātes, tēva, bērnu dzīves,” saka Jeruzalemes Baznīcas pārstāvis. “Dieva prieks ir pestīšana,” viņš turpina. Bērns, ko redzēs ganiņi un kuru dosies uzmeklēt, ir Pestītājs. Pestīšana ir iespēja vienmēr sākt visu no jauna. Tā ir iespēja visu pārveidot – tumsību gaismā, ļauno labajā, sāpes priekā, egoismu mīlestībā, nāvi dzīvībā. Tā ir Dieva pestīšana. Tā nav gatava paciņa, kaut kas jau izdarīts, bet gan nemitīga sākšana no gala, vienmēr jauna ceļa uzsākšana, sekojot Viņam.

Preses konferences noslēgumā tēvs Piccaballa sacīja, ka šo dienu grūtības, vienmēr pastāvošās grūtības, slāpes pēc taisnības, izsalkums pēc cieņas, nav šķēršļi, kas liedz sākt visu no jauna. Tie nespēj izdzēst mūsu prieku, nedz arī apņēmību sadarboties, lai darītu labāku mūsu pasauli un strādātu dzīvības aizstāvības labā  - mūsu ticīgo, mūsu ģimeņu un mūsu reliģisko kopienu dzīvības labā.

I. Šteinerte/VR

23/12/2017 14:46