2017-12-20 14:34:00

Kāpēc ir svarīgi nenokavēt Svētās Mises sākumu?


Trešdienas, 20. decembra, katehēzes mācībā pāvests skaidroja Svētās Mises ievada ritu nozīmi: Kāpēc dievkalpojuma celebrants ar ministrantiem ienāk altāra telpā procesijā? Kāpēc notiek altāra pagodināšana? Ko izsaka krusta zīme? Ko nozīmē priestera sveiciens un tautas atbilde? Kāda nozīme ir grēku nožēlas aktam? Cita starpā Francisks atgādināja, ka nav labi skatīties pulkstenī un domāt: “Ieskrēju baznīcā pēc sprediķa, tas ir, paspēju ierasties līdz upurēšanai, tātad esmu izpildījis bausli un piedalīšanās Misē ir ieskaitīta”. “Mise iesākas ar krusta zīmi, ar minētajiem ievada ritiem”, viņš uzsvēra. Kāpēc tieši ievada riti un krusta zīme ir uzskatāmi par Mises sākumu?

Vēršoties pie vispārējās audiences dalībniekiem un ticīgajiem visā pasaulē, pāvests atgādināja, ka Svētā Mise sastāv no divām daļām, proti, no Dieva Vārda liturģijas un no Euharistiskās liturģijas. Saskaņā ar Vatikāna II koncila mācību tās abas ir tik cieši savstarpēji saistītas, ka veido vienu vienīgu nedalāmu kulta aktu. Kad tauta ir sapulcējusies, dievkalpojuma svinēšana iesākas ar ievada ritiem, pie kuriem pieder celebrantu vai celebranta ienākšana, sveiciens “Kungs Dievs lai ir ar jums”, tautas atbilde, grēku nožēlas akts, himna “Gods Dievam augstumos”, ‘kolektes’ lūgšana. Ievada ritu mērķis – panākt, lai kopā sapulcējušies ticīgie veido kopienu un sagatavojas dievbijīgai Dieva Vārda klausīšanai un cienīgai Euharistijas svinēšanai – paskaidroja Francisks.

Turpinājumā pāvests uzsvēra, ka Svētā Mise iesākas ar krusta zīmi un ievada ritiem, jo tādā veidā mēs sākam pielūgt Dievu kā kopiena. Tieši tādēļ ir svarīgi rūpēties par to, lai nenokavētu dievkalpojuma sākumu un ierastos laicīgi, un lai tādējādi sagatavotu savu sirdi šai kopīgajai liturģijas svinēšanai.

Kamēr tiek dziedāta ievaddziesma, priesteris kopā ar ministrantiem dodas procesijā pie altāra, pagodina altāri, to noskūpstot, un tad, kad ir paredzēta apkūpināšana, to apkūpina. Tas tiek darīts tāpēc, ka altāris apzīmē Kristu – sacīja Svētais tēvs. Kad mēs raugāmies uz altāri, mēs pievēršam savu skatienu Kristum. Šie žesti, kuriem ne vienmēr pievēršam uzmanību, ir ļoti nozīmīgi, jo tie ir zīme tam, ka Svētā Mise ir mīlestības pilna satikšanās ar Kristu, kurš, atdodot savu miesu uz krusta (…), kļuva par upuri un priesteri (sal. Lieldienu prefācija V). Altāris kā Kristus zīme ir Euharistijā notiekošās žēlastības darbības centrs. Ticīgo kopiena sapulcējas ap altāri, lai raudzītos uz Kristu, kurš ir šīs kopienas vidū.

Pēc altāra pagodināšanas priesteris un visi ticīgie apzīmē sevi ar krusta zīmi. Tādā veidā viņi apzinās, ka liturģijas svinēšana notiek “Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā”. Šajā sakarā Francisks piekodināja vecākiem mācīt saviem bērniem jau no mazotnes kārtīgi apzīmēt sevi ar krusta zīmi un skaidrot, ka tādā veidā, caur Jēzus krustu, viņi nodrošina sev aizsardzību. Apzīmējot sevi ar krusta zīmi, ticīgā tauta “iegremdējas” Vissvētākajā Trīsvienībā, kur notiek nepārtraukta mīlestības apmaiņa un komūnija, jo Trīsvienīgais Dievs ir Mīlestība. Dievs apliecināja mums savu mīlestību, atdodot mums savu Dēlu, kurš nomira pie krusta. Tātad, apzīmējot sevi ar krusta zīmi, mēs ne tikai pieminam savu Kristību, bet apliecinām jeb atzīstam, ka liturģiskā lūgšana ir tikšanās ar Dievu Kristū, kurš mūsu dēļ iemiesojās, nomira pie krusta, augšāmcēlās un sēž pie Tēva labās rokas debesu godībā.

Pēc tam priesteris sveicina tautu, sakot: “Dievs Kungs lai ir ar jums”. Tauta atbild: “Kungs lai ir ar tevi”. Tādā veidā sākas dialogs. Abpusējais sveiciens norāda uz kopā sapulcējušās Baznīcas noslēpumu. Tādējādi kopīgi tiek pausta ticība un visu vēlme būt kopā ar Kungu un dzīvot savstarpējā vienotībā.

Jau kopš dievkalpojuma sākuma tiek radīta harmoniska lūgšanas gaisotne, kuras ietvarā celebrants aicina ticīgos nožēlot savus grēkus. Pāvests atgādināja, ka grēku nožēlas akts tiek iekļauts tāpēc, ka mēs visi esam grēcinieki. Šī akta laikā mums ir ne tikai jāpadomā par saviem grēkiem, bet arī – Dieva un ticīgo kopienas priekšā atklāti un pazemīgi jāatzīst, ka esam grēcinieki. Ja Euharistijā mūsu vidū īstenojas Kristus Lieldienu noslēpums, tas ir, Kristus pāriet no nāves dzīvībā, tad pirmā lieta, ko mums jādara, ir savu nāves situāciju atzīšana, lai varētu kopā ar Viņu celties augšā jaunai dzīvei – skaidroja Svētais tēvs, piebilstot, ka nākošajā katehēzes mācībā turpinās runāt par Misi, un vēlreiz piekodinot vecākiem mācīt bērniem kārtīgi apzīmēt sevi ar krusta zīmi.

J. Evertovskis








All the contents on this site are copyrighted ©.