Francija: "zināšanu trūkums ir mūsdienu pasaules drāma"

“Zināšanu trūkums ir mūsdienu pasaules drāma. Tas pakļauj ekstrēmismam un manipulācijām,” norāda Francijas Bīskapu konferences prezidents Žoržs Pontjē. Intervijā lakrakstam “La Croix” viņš atzīmē, ka daudzi līdzpilsoņi nepazīst Francijā pastāvošās tradīcijas, ieskaitot jūdu-kristiešu tradīciju, kas ir iezīmējusi šīs zemes vēsturi. Marseļas arhibīskaps netaupa kritiku, kas ir adresēta tādam laiciskumam, kas no publiskās sfēras vēlas izslēgt reliģijas. Katoliskās Baznīcas pārstāvis runā par ticības, jo īpaši islāma lomu sabiedrībā. Izmantojot 112. gadskārtu, kopš parakstīts vēsturiskais likums par Baznīcas atdalīšanu no valsts, Bīskapu konferences prezidents atgādina, ka saskaņā ar šī likuma 1. pantu, tiek nodrošināta sirdsapziņas brīvība un brīva reliģisko kultu piekopšana.

“Kurš vairāk par minūti spēj runāt par Mariju un Jēzu? Kurš ir spējīgs apbrīnot reliģiska rakstura celtni, vai mākslas darbu, saprotot tā nozīmi?” jautā arhibīskaps Pontjē. Viņš pauž raizes par reliģijas izstumšanu no skolām un universitātēm Francijā. “Mums tik lielā mērā ir bail no visa reliģiskā, ka izvēlamies to ignorēt tā vietā, lai iemācītu citiem. Taču nezināšana nekad nav bijusi augstāka par zināšanām,” komentē arhibīskaps. Viņš atgādina, ka saprast un pazīt reliģiju ir vienīgais veids, lai saprastu, vai tā attaisno sliktu uzvedību.

 “Ar draudzību un iedrošinājumu vēlos atkārtot mūsu musulmaņu līdzpilsoņiem, ka viņiem ir jāveic svarīgs darbs, lai iedziļinātos savā tradīcijā un uzrunās, kas tiek teiktas islāma vārdā, un varētu atšķirt to, kas patiešām atbilst šai ticībai, no tā, ar ko tiek manipulēts,” intervijā teica Francijas Bīskapu konferences prezidents. Viņaprāt, ciešanas, ko izraisa ekstrēmistu grupas un ar kurām ir jāsaskaras visiem, musulmaņus ieskaitot, ir acīmredzamas, taču islāmticīgajiem ir jānoskaidro dažas savas nostājas, tāpat kā agrāk tas bija jādara kristietībai.

Bez tam, kā norāda Francijas Baznīcas pārstāvis, pastāv divi laiciskuma tipi. Viens atzīst visu reliģiju un pārliecību vienlīdzību un ticīgo tiesības dzīvot saskaņā ar savu kultu. Otrs iedomājas, ka viss būtu labāk, ja reliģiju nebūtu vispār, vai vismaz, ja tās nerastu izpausmi publiskajā telpā. Šis, tā dēvētais laiciskums uzskata, ka ir vienīgais, kas spētu  nodrošināt mieru sabiedrībā. Spriedze, kas Francijā notiek pret musulmaņu klātbūtni, ir vairojusi simpātijas pret šo otro laiciskuma tipu. Taču, kā uzsver arhibīskaps, musulmaņi nav visu ļaunumu cēlonis un tam noticēt ir bezjēdzīgi.  Tāpēc ir nepieciešams, lai tiktu respektēts plurālisms, bet reliģijai cilvēki ir jādara jūtīgāki pret visu kopējo labumu.

I. Šteinerte/VR