2017-12-05 13:47:00

Vai mēs esam pazemīgi?


«Pazemība ir svarīgs tikums kristieša dzīvē», šī rīta dievkalpojumā teica pāvests. Uzrunājot Svētās Martas nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks uzsvēra, ka katrs no mums ir «kā maza atvase, pār kuru dus Kunga gars: gudrības un saprāta gars, padoma un stipruma gars, zināšanas un Kunga bijības gars». Tās ir Svētā Gara dāvanas. No mazas, niecīgas atvases līdz Gara pilnībai. Tas ir apsolījums, tā ir Dieva valstība, tā ir kristieša dzīve, – teica Svētais tēvs.

Skaidrojot pravieša Isaja vārdus: «Tajā laikā izaugs atvase no Jesses celma un no viņa saknes uzplauks zieds», pāvests teica: «Mēs esam aicināti apzināties, ka katrs no mums ir saknes atvase, kas aug Svētā Gara spēkā, aug līdz Svētā Gara pilnībai mūsos. Kāds ir kristieša uzdevums? Vienkārši rūpēties par atvasi, kas aug mūsos, un sargāt, sargāt Garu», – teica Francisks.

Mums ir vajadzīga ticība, lai ieticētu, ka šī mazā atvase, šī mazā dāvana sasniegs Svētā Gara dāvanu pilnību. Mums ir vajadzīga pazemība, lai apzinātos, ka Tēvs, debesu un zemes Kungs, to ir apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem, bet atklājis mazajiem. Pazemība nozīmē būt mazam, kā asnam, kas aug katru dienu, un kuram ir vajadzīgs Svētā Gara spēks, lai varētu iet uz priekšu un sasniegt savas dzīves pilnību. Kāds varbūt  domā, ka būt pazemīgam nozīmē būt labi audzinātam, pieklājīgam, turēt ciet acis lūgšanas laikā. Nē, tā nav pazemība. Bet kā es varu zināt, vai esmu pazemīgs? – jautāja Francisks.

«Ir viena zīme, tikai viens signāls, proti, spēja pieņemt pazemojumus. Pazemība bez pazemojumu pieņemšanas nav pazemība. Pazemīgs ir tāds vīrietis un tāda sieviete, kas pieņem pazemojumus, kā tos pieņēma Jēzus, kas bija pazemots, dziļi pazemots». Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja ticīgos sargāt mazo atvasi un nebaidīties pieņemt pazemojumus. Tas nav viegls ceļš, bet tas ved uz dzīves pilnību.

S. Krivteža / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.