Pretinde ideoloģijām - turēšanās pie savām tautas un ticības saknēm

Brīvības atņemšana, atmiņas dzēšana, jauniešu indoktrinācija – tie ir visos laikos notikušo kultūras un ideoloģisko kolonizāciju rādītāji. Šorīt pie šī jautājuma atgriezās pāvests, uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā uz Svēto Misi sanākušos ticīgos. Šodienas lasījums no Makabiešu pirmās grāmatas vēstī par jūdu reliģijas vajāšanām ķēniņa Antioha IV valdīšanas laikā un Matatija uzticību Likumam (sal. 1 Mak 2, 15-29). Tas, kas notika ar Izraēļa tautu, notiek katru reizi, kad pasaulē parādās kāda jauna kultūras vai ideoloģiskā diktatūra, kas ir nekas cits kā kolonizācija – sacīja Francisks. Pietiek padomāt par pagājušajā gadsimtā Eiropā valdošo diktatūru un indoktrinācijas skolu sekām.

Ideoloģijas atņem brīvību, sagroza vēsturi, dzēš tautas atmiņu un jauniešiem uzspiež savu izglītības sistēmu. Tā dara visas ideoloģijas – uzsvēra pāvests. Dažreiz tas tiek darīts “ar baltiem cimdiem”. Piemēram, kāda valsts prasa aizdevumu, tas tiek dots ar nosacījumu, ka skolās tiks ieviesta aizdevēja diktētā mācība un izmantotas norādītās grāmatas, no kurām ir izsvītrots viss par Dievu, Viņa radību un par veidu, kā Viņš ir radījis. Ideoloģijas atmet atšķirības, dzēš vēsturi un uzspiež jaunu domāšanas veidu. Tas, kurš domā citādi, tiek atstāts aiz durvīm vai pat vajāts.

Homīlijas turpinājumā Svētais tēvs atgādināja, ka tas notika Eiropā, kur tie, kuri pretojās nežēlīgajām diktatūrām, tika vajāti, saņēma draudus un viņiem tika atņemta brīvība. Atgriežoties pie Svēto Rakstu lasījuma, Francisks norādīja, ka Makabiešu brāļu māte mudina savus dēlus būt stipriem un nebīties no moceklības. Šeit atklājas sievietes vienreizējā loma tautas piemiņas un vēsturisko sakņu saglabāšanā. Pāvests uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir vienmēr paturēt prātā pestīšanas notikumus, jo tad tauta paliek stipra ticībā un spēj aizvien pastāvēt, neraugoties uz ideoloģisko un koloniālo režīmu vajāšanām. Šī piemiņa palīdz mums tikt galā ar jebkādu perverso izglītības un audzināšanas sistēmu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi paturēt prātā vērtības, neaizmirst savu vēsturi un lietas, ko esam iemācījušies. Svētie Raksti vēstī arī to, ka šī Makabiešu māte uzrunāja savus dēlus “sentēvu valodā”. Tātad, viņa runāja dialektā. Pāvests atzina, ka nav neviena koloniālā režīma, kas varētu iznīdēt “sentēvu” jeb mātes valodu.

Makabiešu brāļu māte atklāj gan “sievišķu maigumu”, gan arī “vīrišķu drosmi”. Viņa ir uzticīgi saglabājusi savas saknes savu dēlu un Dieva tautas labā. Šajā sakarā Francisks uzsvēra, ka tikai sievietes spēks var pretoties kultūras kolonizācijai. Tieši mammas, tieši sievietes ir savas valodas un tautas atmiņas glabātājas, tautas vēstures sargātājas un ticības tālāk nodevējas. Dieva tauta varēja iet uz priekšu, pateicoties daudzo sieviešu izturībai un spēkam, kuras prata nodot saviem bērniem ticību. Tikai mammas var nodot saviem bērniem ticību un atklāt ticības patiesības savā valodā, savā dialektā – viņš sacīja. (Šeit ir vērts izdarīt nelielu atkāpi un piebilst, ka spilgts piemērs tam ir mūsu pašu dzimtās Latgales māmiņas, vecmāmiņas un tantes, kuras drūmajā nebrīves un reliģisko vajāšanu laikā 20. gadsimta otrajā pusē, neraugoties uz pretestību un apkārtējo nievām, neatlaidīgi veda savus bērnus uz baznīcu, tieši savā dzimtajā valodā mācīja tos lūgties, iemācīja tiem ticības patiesības un tādējādi nodeva tālāk gan skaisto kultūrvēsturisko, gan ticības mantojumu.) Homīlijas noslēgumā pāvests lūdzās, lai Kungs mums dod žēlastību nekad nezaudēt atmiņu un saglabāt savu senču dzimto valodu, un lai mūsu vidū nekad netrūkst drosmīgu sieviešu.

J. Evertovskis / VR